Baltijā un Ziemeļvalstīs turpina pieaugt mobilā interneta patēriņš

Tas izriet no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) kopīgi ar Baltijas un Ziemeļvalstu regulatoriem apkopotajiem elektronisko sakaru nozares datiem.

"Pēdējos gados, īpaši jau 2021. gadā, visās Baltijas un Ziemeļvalstīs elektronisko sakaru nozares radītāji ir uzlabojušies. Latvija dažos rādītājos pārspēj arī Skandināvijas valstis. Elektronisko sakaru komersantu ieguldījumi infrastruktūrā un savstarpējā konkurence nodrošina nozares dinamisku attīstību," skaidro SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Pieslēgumu skaits mobilā tīklā uz vienu iedzīvotāju pērn gan Baltijas, gan Ziemeļvalstīs ir pieaudzis. Interese iedzīvotāju vidū par mobilā tīkla pakalpojumu tikai pieaug. Piemēram, Latvijā uz vienu iedzīvotāju pieslēgumu skaits bija 1,37, salīdzinot ar 2020. gadu – 1,34. Zemākais pieslēgumu skaits šo valstu vidū ir novērots Norvēģijā, bet augstākais – Igaunijā.

Visās Baltijas un Ziemeļvalstīs mobilā interneta patēriņš turpina strauji pieaugt. Starp astoņām valstīm Latvija saglabā 2. vietu ar augstāko mobilā interneta patēriņu. Pērn viens Latvijas iedzīvotājs mēnesī patērējis ap 42 GB, Somijā – 56 GB. Ļoti straujš patēriņa pieaugums Latvijā bijis novērots 2021. gadā, kas skaidrojams ar "mājsēdi", attālināto darbu un mācībām.

Viszemākais patēriņš bijis Norvēģijā – 8,8 GB. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka Norvēģijā gandrīz visas mājsaimniecības izmanto interneta pakalpojuma pieslēgumu fiksētā tīklā, kamēr Somijā vairums mājsaimniecību izmanto tikai mobilo rūteri interneta pakalpojuma saņemšanai.

Latvijā vidēji uz katru mājsaimniecību ir vismaz viens interneta pieslēgums (mobilais, fiksētais vai abi kopā). Pašlaik gan tas ir otrs zemākais rādītājs Baltijā un Ziemeļvalstīs. Tomēr jāatzīmē, ka kopējā tendence saglabājas pozitīva – rādītājs katru gadu nedaudz pieaug, kas liecina par interneta pakalpojuma pieejamības nodrošināšanu ikvienai mājsaimniecībai Latvijā.

Savukārt aktīvāki ir Somijas un Īslandes mājsaimniecību lietotāji, kur novērots augstākais rādītājs – 1,4 starp visām astoņām valstīm. Pozitīvi, ka visās Baltijas valstīs interneta pieslēgumu skaits turpina kāpt.

Fiksētā interneta tīkla pieslēgumu lietotājiem var nodrošināt, izmantojot optiskos vai vara kabeļus vai arī bezvada risinājumus. Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, populārs ir fiksētā interneta pieslēgums, izmantojot optiku. No visiem fiksētā interneta pieslēgumiem, optisko interneta pieslēgumu skaits Latvijā veido 73%, kas ir augstāks rādītājs nekā Somijā, Dānijā, Norvēģijā, kā arī Igaunijā.

Latvijā mājsaimniecības plaši izmanto fiksēto internetu ar lejupielādes ātrumu virs 100 Mbiti/s, kas ir augstākais rādītājs Baltijas valstu vidū. Novērots – gan Baltijas, gan Ziemeļvalstīs turpina pieaugt pieslēgumu skaits ar augstu interneta ātrumu, īpaši straujš pieaugums ir Norvēģijā un Dānijā.

"Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, lietotājiem tiek nodrošināts fiksētais internets ar augstu datu pārraides ātrumu, jo pilsētās plaši ir izbūvēti optiskie tīkli, kas nodrošina augstākus ātrumus," skaidro Ivars Tauniņš.

Kopumā dati rāda, ka Latvijas patērētājiem internets ir plaši pieejams ar augstu datu pārraides ātrumu. Pēdējos sešos gados rādītāji ir uzlabojušies, kas liecina par elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību, ko virza veselīga elektronisko sakaru komersantu konkurence un ieguldījumi infrastruktūras attīstībā, secina SPRK.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir neatkarīga valsts iestāde, kas Latvijā uzrauga sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju (ap 600 regulēto komersantu) darbību, tirgus attīstību un rūpējas, lai iedzīvotāji saņemtu nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus par ekonomiski pamatotu cenu.