dzīvoklis, remontdarbi, iekārtošanās, mēbeles, pārvākšanās
Foto: Shutterstock

Aptuveni katrs trešais Baltijas iedzīvotājs izjūt nepieciešamību pēc jauna mājokļa – daļai vajadzīga plašāka dzīves telpa, bet citi vēlas būt tuvāk dabai un zaļākā vidē. Tomēr aptuveni puse Baltijas iedzīvotāju mājokļa iegādi atlikusi nestabilās ģeopolitiskās un ekonomiskās situācijas dēļ, secināts bankas "Luminor" veiktajā aptaujā.

Latvijā šādu atbildi norāda 48% aptaujāto. Tajā pašā laikā aptuveni trešdaļa lēmumu par mājokļa iegādi nav mainījusi un plāno to pirkt tuvākajos 5 gados.

Lielāku nepieciešamību pēc plašāka mājokļa izjūt cilvēki Latvijā (22%) un Lietuvā (20%), nedaudz mazāk šāda vajadzība ir Igaunijā (16%). Savukārt Lietuvas iedzīvotāji (16%) biežāk izteikuši vēlmi pēc dzīves tuvāk dabai nekā aptaujātie Latvijā (13%) un Igaunijā (12%).

"Lai gan saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējos desmit gados vidējā mājokļa platība uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir palielinājusies par aptuveni 4 kvadrātmetriem, aptaujas dati liecina, ka liela daļa iedzīvotāju joprojām izjūt vajadzību pēc plašākiem mājokļiem. Baltijas valstīs joprojām daudz iedzīvotāju mīt dzīvokļos ar nelielu platību, tādēļ šāda nepieciešamība ir saprotama. Tomēr neskaidrā ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija, kas izraisījusi augstu inflāciju, būvniecības cenu kāpumu, augstus komunālos maksājumus un Euribor kāpumu, daudzus šobrīd attur no jauna mājokļa iegādes," komentē "Luminor" mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Gandrīz divas trešdaļas (62%) aptaujāto Igaunijā norāda, ka viņus apmierina pašreizējā dzīvesvieta – kamēr Latvijā (51%) un Lietuvā (48%) ar savu mājokli ir apmierināta vien puse.

Mājokļa iegādi atlikusi gandrīz puse aptaujāto Baltijā – aptuveni trešdaļa pirkumu atlikuši uz nezināmu laiku, kamēr ģeopolitiskā situācija stabilizēsies, vēl daļa pieņēmusi lēmumu atlikt mājokļa iegādi par diviem gadiem.

"Lai gan lielākā daļa aptaujāto ietur nogaidošu pozīciju, redzam, ka aptuveni trešdaļa baltiešu tomēr ir gatavi iegādāties mājokli arī tuvākajos piecos gados. Vairāk šādu iedzīvotāju ir Igaunijā un Lietuvā (37%), nedaudz mazāk Latvijā (32%). Bankas novērojumi liecina, ka, neskatoties uz sarežģījumiem ekonomikā, mājokļu kreditēšanas tirgus joprojām ir aktīvs un nav novērojamas nekādas tirgus stagnācijas pazīmes. Turklāt, ņemot vērā augsto inflāciju, nekustamā īpašuma iegāde ir laba investīcija, lai nauda nezaudētu savu vērtību," klāsta Sausais.

Aptuveni piektā daļa (21%) aptaujāto Latvijā, 15% Lietuvā un 13% Igaunijā atzinuši, ka karš Ukrainā un augstās enerģijas cenas nav mainījis viņu lēmumu turpināt mājokli īrēt.

"Luminor" bankas aptauja veikta 2022. gada septembrī un oktobrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvia", katrā no Baltijas valstīm aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!