Ilgtspēja nav pasaules glābšana, bet gan resursu un naudas taupīšana

Lai gan ilgtspējas definīciju ir daudz, "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta" pārstāve to skaidro kā risku un procesu vadību, kas palīdz nodrošināt uzņēmuma, tā darbinieku, apkārtējās vides un sabiedrības veiksmīgu pastāvēšanu ilgtermiņā. "Katrai organizācijai ilgtspēja nozīmē kaut ko citu, tas ļoti atkarīgs no tā, kādā nozarē uzņēmums darbojas, kāda ir tā attīstības stratēģija," skaidro Dace. "Ilgtspēja ir ārkārtīgi plašs termins, un tas attiecas uz uzņēmuma pārvaldību, darba vidi, ietekmi uz dabu un vietējo kopienu."

Kopš 2011. gada "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts" veido Ilgtspējas indeksu, kas uzņēmumiem kalpo kā ceļa karte: "Tas palīdz saprast, kur esam, kurp vēlamies doties. Kalpojam kā zināšanu centrs, rīkojam izglītojošas aktivitātes un apkopojam labās prakses piemērus. Gadu gaitā esam veikuši dažādas aptaujas iedzīvotāju un uzņēmumu vidū un secinām: visbiežāk uzņēmēji vienkārši nav aizdomājušies, ka ilgtspējas jautājumi ir tik svarīgi. Tādēļ esam izstrādājuši "resursu katalogu", kur vienkopus atrodama visa nepieciešamā informācija – gan uzņēmumu pieredzes stāsti, gan ekspertu komentāri, gan pasākumu ieraksti par ilgtspēju," stāsta Dace Helmane.

Pirmais pamudinājums aizdomāties par ilgtspēju daudziem ir tiesiskais regulējums: "Šobrīd dzirdam par dažādu Eiropas direktīvu ieviešanu, uzņēmumi sāk raizēties un ķeras pie ilgtspējas jautājumu risināšanas. Citi uzņēmumi aizdomājas par vides aspektiem un darbinieku labsajūtu, jo to pieprasa sadarbības partneri un klienti. Tā ir ierasta prakse starptautiskos uzņēmumos – katrs piegādes ķēdes posms tiek rūpīgi izvērtēts. Ārvalstu uzņēmumi lūdz parādīt, kā ieviesta darba aizsardzības sistēma, kā tiek ievērotas cilvēktiesības, kā darbojas korupcijas novēršanas politika. Jā, arī tā ir ilgtspēja!" skaidro Dace Helmane. Partneriem šie aspekti ir būtiski, jo tādā veidā viņi pārvalda savus riskus. "Loģiski, ka viņi uztraucas, cik uzticami ir sadarbības partneri, un nākotnē negrib saskarties ar problēmām."

Pirmais solis – saprast, ar kuriem ilgtspējas aspektiem strādāt, jo visu paveikt nav iespējams. "Mēs to dēvējam par "būtiskuma analīzi" – noteikt jomas, kuras visvairāk kā uzņēmums ietekmējam un kas ietekmē mūs. Gribu uzsvērt, ka ļoti svarīgs ir ietekmes pušu viedoklis. Esmu tikusies ar uzņēmējiem, kas uzskata – es te strādāju 20 gadus, es zinu, uz ko mums jākoncentrējas, man nekādus padomus nevajag. Patiesībā uzņēmuma klienti, piegādātāji, sadarbības partneri, finansētāji un vietējās kopienas pārstāvji nereti no malas redz labāk. Iesaku pajautāt viņiem – kā jums šķiet, ar kuriem aspektiem mums vajadzētu strādāt, kam pievērst īpašu uzmanību?" iedrošina Dace.

Kad ir skaidrs, kuri aspekti uzņēmumam svarīgi, jādefinē izmērāmi mērķi un veids, kā tos mērīt. "Mana pārliecība ir tāda – izdarām tikai to, ko mērām. Ja mērķis nav izmērāms, visi centieni beigsies ar abstraktu apņemšanos – "turpināsim rūpēties par planētu, turpināsim ar cieņu izturēties pret darbiniekiem". Tas nekam neder. Ja esat izvirzījuši mērķi taupīt papīru, vispirms jāuzdod jautājums – cik papīra tērējam šobrīd? Iespējams, nemaz tik daudz papīra netērējat un šis mērķis ir pilnīgi lieks."

Pastāv maldīgs priekšstats, ka ilgtspējas principu ieviešana prasa lielas izmaksas. "Tiekam mudināti uzstādīt saules paneļus un siltumsūkņus, iegādāties elektroauto. Bet pirmais, kas jādara, – jāsaprot, piemēram, vai tiešām mums jātērē tik daudz resursu kā līdz šim. Protams, saules paneļi ir laba lieta, bet tas nedrīkst būt pirmais solis. Vispirms jānoskaidro, cik daudz tērējam šobrīd, ko varam samazināt. Varbūt patiesībā ir nepieciešams mazāks birojs, attiecīgi arī elektrības patēriņš būtu mazāks. Tikai tad var domāt par nākamo soli – saules paneļiem." Tātad bez rūpīgas analīzes pie darbiem ķerties nevar.

"Pirms iegādāties kādu lietu, jāpadomā – vai tiešām mums to vajag? Varbūt varam iztikt bez pildspalvām? Vai mums tiešām vajag krekliņus ar uzņēmuma logo? Ja vajag, tad varbūt labāk samaksāt četras reizes vairāk par organiskās kokvilnas krekliņu, jo tas pēc pirmās mazgāšanas nesarausies, uzdruka nenobružāsies, darbiniekiem būs patīkami to nēsāt, turklāt tas kalpos četrus gadus, nevis četras reizes. Tā būs atbildīgāka izvēle," Dace uzsver.

Viņa atklāj, ka nesen kāds uzņēmuma vadītājs vaicājis – ja nomainīsim savā autoparkā visas mašīnas uz elektroauto, vai mums būs labāks rezultāts Ilgtspējas indeksā? "Atbilde ir – nē, tas automātiski to negarantē. Atgādināšu vēlreiz un vēlreiz: pirmais solis ir saprast, vai tiešām jums ir nepieciešams autoparks. Ja tā, tad varbūt to var samazināt. Un tikai tad var domāt par elektroauto iegādi. Ja atrodaties Rīgā, varbūt var iztikt ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem vai koplietošanas auto," Dace mudina aizdomāties.

"Savulaik uzņēmumi popularizēja velokustību – tas ir forši, bet to nedrīkst darīt, ja nav nodrošināta droša velosipēdu novietne, ja darbiniekiem nav piemērotu telpu, kur pārģērbties vai nomazgāties. Nedrīkst mudināt darbiniekus braukt ar velosipēdu, neizskaidrojot drošības noteikumus. Šādas aktivitātes organizēt "ķeksīša pēc" nevar," skarbi saka Dace.

Vides jautājumi praksē sākas ar pavisam vienkāršiem piemēriem – atgādināt izslēgt gaismu, retāk izmantot printeri, šķirot atkritumus. "Daudz tiek stāstīts, kā pareizi šķirot atkritumus, bet vispirms jārunā par to, kā neradīt atkritumus. Vēlreiz atkārtošu – ilgtspēja nav pasaules glābšana, tā ir iespēja pašiem kļūt veiksmīgākiem, ietaupīt resursus un izmaksas! Padomājiet loģiski – ja, šķirojot atkritumus, samazinās izmaksas, tad, neradot atkritumus, var ietaupīt vēl vairāk! Tikai nevajag pārdzīvot, ja visi ilgtspējas jautājumi uzņēmumā nav atrisināti. Galvenais ir sākt ar vienu lietu un neraizēties, ja kaut kur paslīdēs kāja un pieļausiet kļūdas. Kuram gan negadās?" viņa iedrošina.

Jebkura uzņēmuma ilgtspēja sākas ar darbiniekiem, Dace atgādina: "Ja darba devējs nav padomājis par savu darbinieku labsajūtu, nav jēgas runāt par vides saudzēšanu. Labie piemēri ir dažādi – mērķu noteikšana saviem darbiniekiem, ikgadējas attīstības pārrunas – jā, arī tā ir ilgtspējīga domāšana! Protams, dažādības veicināšana, sociālā iekļaušana un piemērotas darba vides nodrošināšana. Ja rūpēsimies par darbiniekiem, viņi būs laimīgāki un attiecīgi arī produktīvāki. Daļa uzņēmumu saprot, ka ilgtspējas principu ieviešana garantē labākus finanšu rādītājus ilgtermiņā," iedvesmo Dace.

Viņa novērojusi, ka bieži vien uzņēmumos tiek izvēlēts viens cilvēks, kuram jāstrādā ar ilgtspējas jautājumiem. "Tas nav pareizi! Ilgtspēja ir katra darbinieka atbildība! Jūs nevarat teikt, ka esat ilgtspējīgs uzņēmums, ja visi darbinieki nav izglītoti par elektrības taupīšanu. Nepietiek ar informatīvu plakātu izlīmēšanu vai atgādinājuma e-pasta izsūtīšanu. Rūpējoties par darbiniekiem, tas jāizskaidro, lai darbotos arī praksē."

Vēl viens ikdienišķs piemērs, kā uzņēmēji cenšas risināt vides jautājumus un iesaistīt darbiniekus, ir dalība talkās. "Doma ir laba, tikai iesaku mainīt šī pasākuma konceptu. Vienkāršākais variants ir izsūtīt e-pastu – tiekamies talkā. Bet var izmērīt, cik CO2 gadā uzņēmums saražo, aprēķināt, cik koku vajadzētu iestādīt, lai to varētu kompensēt, un talkā izdarīt ne tikai to, bet organizēt darbiniekiem lekciju par klimata pārmaiņām. Ja uzņēmuma darbība ir nozīmīga kādā pašvaldībā, var sakopt vietējā pansionāta teritoriju. Ievilkt ķeksīti, ka ciemojāmies dzīvnieku patversmē, – varbūt tas labi izskatās uzņēmuma sociālo tīklu kontos, bet darbiniekiem jāredz šo pasākumu jēga – kāpēc mēs kā uzņēmums to vispār darām," stāsta Dace.

Dace Helmane paredz, ka lielākā izaugsme ilgtspējas jautājumos gaidāma attiecībā uz piegādātājiem: "Labs piemērs ir uzņēmums "Schwenk", kas izstrādājis sadarbības partneru izvēles kritērijus un var pārtraukt attiecības, ja kāds no kritērijiem tiek pārkāpts. Latvijā to šobrīd dara salīdzinoši maz uzņēmumu."

Tāpat Dace atgādina, ka būtisks ilgtspējas aspekts ir ieguldījums vietējā kopienā. Viņa uzskata: "Katrs savu peļņu var tērēt, kā grib, bet dažkārt rodas jautājums – kāda ir šīs aktivitātes jēga? Bieži vien Ziemassvētkos uzņēmumi domā, kurai organizācijai pārskaitīt naudu. Tā vietā pajautājiet saviem darbiniekiem, klientiem un partneriem – kas ir tās problēmas, kas sabiedrībā mūsu uzņēmumam būtu jārisina? Varbūt tā nav nauda, bet citi uzņēmuma resursi vai darbinieku zināšanas, kas citiem lieti noderētu."

"Aicinu definēt ambiciozus mērķus, tikai tad domāsiet par paradumu maiņu, inovāciju ieviešanu un spēsiet kaut ko būtiski ietekmēt," Dace mudina. Tāpat nav jākaunas atzīt savas kļūdas un neveiksmes: "Lasot ilgtspējas pārskatus, šķiet, ka visos uzņēmumos viss izdodas. Un tas rada skepsi. Kvalitātes zīme ir godīga atzīšanās – jā, mums kaut kas neizdevās. Esiet drosmīgāki, dalieties ar savu pieredzi, tas citus iedvesmos. Atcerieties, ka ilgtspējas stūrakmeņi ir izvērtēšana, plānošana un izpratne. Un izpratnei jābūt visos līmeņos – vadības, darbinieku, klientu, piegādātāju," rezumē Dace.

Lai palīdzētu Latvijas uzņēmumiem saprast, kas ir ilgtspēja un kā padarīt ilgtspējīgāku savu uzņēmumu, šā gada 9. novembrī pulksten 15.00 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eiropas Biznesa atbalsta tīkls ("Enterprise Europe Network" – EEN) sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu rīko vebināru, kurā dažādu jomu eksperti un uzņēmumi dalīsies pieredzē par savu ceļu uz ilgtspējas ieviešanu, kā arī palīdzēs saprast – ar ko sākt, lai ilgtspējas principus ieviestu savā uzņēmumā.