Jaunuzņēmumam ceļā uz finansējuma iegūšanu ar investoriem jārunā vidēji 27 reizes

Lai gan finansējuma apjoms pieaug, jaunuzņēmumiem ir grūti piesaistīt fondu uzmanību. "Civitta" asociētais partneris Ronalds Štrauhs uzskata, ka jaunuzņēmumiem ceļā uz mērogojamību jābūt ļoti neatlaidīgiem, jo iespējkapitāla fondiem var nākties pieteikties desmitiem reižu, lai piesaistītu finansējumu.

"Pētījums liecina, ka ar spēcīgu produktu, lielām ambīcijām un aizrautīgu komandu nepietiek, lai attīstītu jaunuzņēmumu – ir nepieciešama arī liela neatlaidība un pacietība. Vidēji jaunuzņēmumam Latvijā ir jāsazinās ar iespējkapitāla fondiem 27 reizes, pirms beidzot izdodas iegūt finansējumu," saka Štrauhs.

Viņš rosina pēc iespējas izmantot salīdzinoši nelielās Latvijas ekosistēmas priekšrocības un kontaktus ar pazīstamiem uzņēmējiem, lai piesaistītu ārvalstu investoru uzmanību. Startapiem ir lielākās izredzes piesaistīt investoru uzmanību, izmantojot jau izveidotu jaunuzņēmumu dibinātāju atbalstu, lai nebūtu jāraksta e-pasti bez iepazīšanās. Tāpat ieteicams jaunuzņēmuma komandā vai valdē iekļaut atpazīstamus uzņēmējus – pētījums liecina, ka ekspertu klātbūtne komandā vairākas reizes palielina veiksmīga iznākuma varbūtību.

Pētījums arī liecina, ka Baltijas jaunuzņēmumi nepietiekami interesējas par Eiropas Savienības regulējumu, kas ietekmē to darbību.

"Jaunuzņēmumiem būtu īpaši jāiesaistās ES regulējuma izstrādē, kas nosaka digitālās ekonomikas attīstību, jo tas tiešā veidā ietekmē jaunuzņēmumu darbību gan ES, gan ārpus tās. Viens no spilgtākajiem šāda ES regulējuma piemēriem ir 2018. gadā Briselē pieņemtā Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), kas piemērojama visiem uzņēmumiem, kuri vēlas darboties Eiropā, un kuru vēlāk pieņēma arī citas pasaules valstis," komentē "Civitta" partnere Vēli Oeselga.

Pēc viņas teiktā, jaunuzņēmumiem, kas vēlas attīstīties ārpus Latvijas un nostiprināties globālajos vai ES tirgos, ir ne tikai jāseko līdzi ES digitālajai politikai, bet arī aktīvi jāpiedalās ES likumdošanas procesos.