Ēdinātāji reģionos krīzi izjūt ātrāk un spēcīgāk, atzīst Jenzis

Gan mājsaimniecībās, gan uzņēmējdarbībā ir iespējami vietēja rakstura taupīšanas pasākumi, piemēram, restorāni un ēdinātāji var saplānot darbus tā, lai sagataves un darbi, kas saistīti ar lielāku enerģijas patēriņu, tiktu veikti laikā, kad elektrības cenas ir zemākas. Iespējams arī daļēji pielāgot ēdienkartes, domājot par energoresursu taupīšanu un cenām.

"Tomēr atšķirībā no ražošanas uzņēmumiem, kur iespējams energoietilpīgos darbus pārnest uz citu diennakts laiku, ēdinātāji to 100% izdarīt nevar, jo, ja viesi vēlas vakariņot, tad ēdinātāji nevarēs ēdienu sagatavot jau iepriekš, kad cenas biržā būs zemākas," saka Jenzis.

Vienlaikus viņš norāda, ka "šobrīd zināmā mērā situācija ir paradoksāla, kad katram iedzīvotājam un uzņēmējam ir jākļūst par enerģētikas ekspertu. Mēs visi plaši tiekam aicināti ražot energoresursus. Manuprāt, tas nav īsti pareizi, jo katram jānodarbojas ar to, ko viņš māk, un elektrība ir jāražo valsts uzņēmumam "Latvenergo", kas to var izdarīt labāk par uzņēmējiem viesmīlības biznesā. Cita lieta ir taupīšana, vajag taupīt gan privāti, gan uzņēmējdarbībā, un šajā jomā visi resursi vēl nav izsmelti".

Tāpat runājot par inflāciju, Jenzis teic, ka tā mūsu valstī ir dramatiska, resursu un izejvielu cenas ir dramatiski pieaugušas. Atsaucoties uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu jomas eksperta Jāņa Hermaņa apkopoto informāciju par cenu kāpumu šogad oktobrī, tā liecina par to, ka komunālo maksājumu segmentā inflācija ir bijusi 64%, transportā 32%, pārtikas un bezalkoholiskajiem dzērieniem 30%, bet viesmīlībā tikai 21%.

Tātad salīdzinoši pret resursu cenu kāpumu restorānu pakalpojumu cenas ir pieaugušas mērenāk. Tas ir saistāms ar klientu pirktspēju un to, ka kolēģi ir uzmanīgi, palielinot cenas, un vēl meklē iekšējās rezerves, kuru, domāju, nav daudz. "Nezinu, cik ilgi viesmīlības, ēdināšanas nozare spēs noturēt šādu stratēģiju, jo šīs iekšējās rezerves nav neizsmeļamas", pauž Jenzis.

Savukārt runājot par cenām ēdināšanā, domājams, ka redzēsim precīzāku situāciju, kad mājsaimniecības sāks saņemt augstos apkures rēķinus. "Nav noslēpums, ka gan Latvijā, gan pasaulē krīzes laikā pirmās lietas, uz ko cilvēki taupa, ir tieši tūrisma braucieni, ēšana ārpus mājas, skaistumkopšana, sporta, izklaides pasākumi. Šīs nozares arī pandēmijas laikā bija visspēcīgāk ierobežotas, un arī tagad no šīs krīzes cietīs visvairāk," saka Latvijas Restorānu biedrības prezidents.

Vienlaikus drīzumā plānots veikt restorānu nozares uzņēmēju aptauju par novērotajām iedzīvotāju taupības tendencēm. Jenzis teic, ka pagaidām nav konkrētu datu, bet novērojums ir, ka galvaspilsētā šī taupīšanas tendence ir mazāk izteikta, savukārt reģionos cilvēki ir uzmanīgāki. "Šis cenu kāpums, energoresursu krīze un ģeopolitiskā krīze vairāk ir skārusi cilvēkus reģionos. Arī signāli, ka no tirgus aiziet ne tikai jauni uzņēmumi, bet jau 20 un 30 gadus strādājoši, ir ļoti draudīgi. Šādus signālus no reģioniem saņem diezgan daudz," saka Jenzis.