Latvijas iedzīvotāji automašīnu izvēlē ir kļuvuši daudz racionālāki, secina tirgotājs

"Cilvēku paradumos var sākt manīt ļoti nopietnas izmaiņas. Cilvēki, izvēloties automašīnas, ir kļuvuši daudz racionālāki," teica Cērps.

Tostarp viņš atzīmēja, ka Latvijā autoparks ir viens no vecākajiem Eiropas Savienībā (ES) un viens no iemesliem šādai situācijai meklējams tajā, ka automašīnu izvēlē līdz šim daudz ir dominējis tāds emocionāls faktors kā patīk/nepatīk. "Rezultātā cilvēki daudz ir izvēlējušies "premium" auto zīmolus, bet, lai varētu tos atļauties, ar lieliem nobraukumiem vai ar kādām problēmām un defektiem, nevis ekonomiskās klases un jaunākus auto modeļus. Tas noteikti sāk mainīties - cilvēki lēmumus pieņem arvien racionālāk, mazāk kļūst emocionālu pirkumu," sacīja Cērps.

Viņš minēja, ka cilvēki ir ne tikai sākuši vairāk pirkt ekonomiskās klases automašīnas, bet pieaug arī benzīna dzinēju mašīnu iegāžu skaits, jo automašīnām ar benzīna dzinējiem ir vienkāršāka uzturēšana, mazāki potenciālie nodokļi, augstāka automašīnas vērtība. "Tādēļ bez ekonomiskuma tiek vērtēta arī automašīnas potenciālā vērtība pēc kāda noteikta laika," piebilda Cērps.

Tāpat viņš norādīja, ka tipiski katrs automašīnas pirkums sākas internetā ar pieejamo iespēju pētīšanu, bet ir arī tādi gadījumi, kad automašīna tiek iegādātā internetā, to klātienē neapskatot, kas gan vairāk bija raksturīgi Covid-19 pandēmijas laikā, tomēr šādam iegādes risinājumam ir potenciāls. "Mašīnu iegādei tiešsaistē ir nopietns potenciāls, un mēs šajās iespējās nākamos gados gribam investēt. Cik daudz šis tirgus segments augs? To vēl ir grūti pateikt, taču galvenais ir, lai cilvēkiem šāda iespēja ir," teica Cērps.

Pēc viņa minētā, atvērtākie pirkumiem tiešsaistē ir Lietuvas iedzīvotāji, kamēr Igaunijā ir visracionālākie pircēji, viņiem svarīga ir ne tikai cena, bet arī garantijas, kvalitāte, atsauksmes. Tajā pašā laikā Latvijas iedzīvotājiem vissvarīgākais ir cenas faktors.

"Ir redzams, ka sāk augt pieprasījums pēc jaunākām mašīnām un mašīnām ar zemākiem nobraukumiem. Turklāt es uzsvēršu - ar reāli zemākiem nobraukumiem, jo nav noslēpums, ka arī manipulācijas lietoto auto tirgū ir lielas. Tas ietekmē to, ka aug arī vidējās cenas. Vēl pirms 10 gadiem ļoti liela nozīmē bija mašīnas zīmolam, un tieši tas varēja veidot milzīgas atšķirības cenās. Ja mēs skatāmies uz mašīnām tagad, tad atšķirības starp ierastajiem "premium" zīmoliem un pārējiem kļūst arvien mazākas un mazākas un automašīnu zīmols pircēju izvēlē kļūst par arvien mazāk svarīgu faktoru. Vecākos "premium" zīmolu auto modeļos nav tādu tehnoloģiju kā jaunākos ekonomiskās klases modeļos. Visā auto industrijā pašlaik notiek lielas izmaiņas," sacīja Cērps.

Jautāts, kāds ir pieprasījums pēc elektroauto, Cērps atzīmēja, ka problēma pašlaik ir nevis elektroauto pārdošana, bet gan to iepirkšana labā kvalitātē par samērīgām cenām.

Viņš arī norādīja, ka elektroauto pārdošana joprojām ir ļoti maza daļa no visa kopējā lietoto auto tirgus.

"Tādu lietotu elektroauto, kas vēl brauc, šodien var nopirkt par ne mazāk kā 20 000 eiro. Protams, tirgū ir arī lētāki piedāvājumi, bet tur ir jautājums par to, vai šie auto vēl ilgi kustēsies. Savukārt iekšdedzes dzinēju automašīnu zemākajā cenu segmentā auto var nopirkt arī trīs četras reizes lētāk. Tādēļ ļoti liels jautājums ir par cenu. Visdrīzāk, šie auto dārgi būs vēl ļoti ilgu laiku. Tādēļ, jā, šis tirgus segments strauji attīstīsies, taču, lai mēs nonāktu līdz situācijai, kad elektroauto īpatsvars veidos jau vērā ņemamus procentus, būs vajadzīgi vēl daudzi gadi. Protams, ir jautājumi par pieejamību, infrastruktūru utt., bet vissvarīgākais ir tieši ekonomiskais aspekts," klāstīja Cērps.