Tekstila šķirošanas sistēmas izpētē un attīstībā investēts vairāk nekā 400 tūkst. eiro

Lai veicinātu tekstilizstrādājumu ilgtspējīgu izmantošanu, 2019.gadā sākts pilotprojekts, kura laikā pētītas iespējas Latvijā izveidot pilnvērtīgu tekstila dalītās vākšanas sistēmu. Projekta trīs gados pakāpeniski attīstīts tekstila šķirošanas konteineru tīkls, sašķirotā tekstila savākšana un tālāka apsaimniekošana, kā arī vērtēta un īstenota iedzīvotāju sašķiroto tekstilizstrādājumu nonākšana atkārtotā apritē. Kopējās tehniskās investīcijas projekta īstenošanā ir bez darbaspēka atalgojuma un izmaksām par telpu uzturēšanu.

"Jau pirms vairākiem gadiem Eiropa Savienība (ES) noteikusi, ka tās dalībvalstīm tekstila šķirošanas sistēma jāievieš līdz 2025.gadam. Tolaik uzņēmāmies "pētnieka" lomu Latvijā, lai saprastu, ko šāda jauna sistēma nozīmē sabiedrībai, pašvaldībām, apsaimniekotājiem, ražotājiem un tirgotājiem, un kā sistēma varētu darboties vietējā mērogā. Tas ir prasījis gana daudz investīciju un laika. Tomēr ar gandarījumu varam teikt, ka jau šobrīd tekstila šķirošanas konteinerus cilvēki izmanto ļoti aktīvi. Patlaban Latvijā jau apstiprināts, ka visaptveroša tekstila šķirošanas sistēma oficiāli darbību sāks no 2023.gada, tomēr vēl ir virkne neizpildītu mājasdarbu, kurus sagaidām no politikas veidotājiem. Piemēram, kā tiks finansēta tālāka infrastruktūras attīstība un tekstila šķirošanas uzturēšanu, cik daudz konteineriem vispār Latvijā jābūt un cik daudz tekstila no tirgū novietotā apjoma būs jāsavāc," komentē SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Kopš pilotprojekta sākuma ar Latvijas Zaļā punkta un SIA "Eco Baltia vide" atbalstu Latvijā izvietoti vairāk nekā 130 tekstila šķirošanas konteineri, iedzīvotāji speciālajos konteineros nodevuši kopumā 2700 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila. Veicinot tekstilizstrādājumu apjoma samazināšanos poligonos, trīs gados panākts, ka atkārtotā apritē – otrreizējai lietošanai vai pārstrādē nonākušas 2242 tonnas tekstila. 5,4 tonnas nodotas arī labdarības organizācijām Latvijas iedzīvotāju, kā arī Ukrainas bēgļu atbalstam. Izmantojot esošās iespējas sašķirotajam tekstilam nonākt atkārtotā apritē, panākts, ka poligonos nonākušo iedzīvotāju sašķiroto tekstilizstrādājumu apjoms samazinājies no 46% 2020.gadā līdz 3% šogad.

"ES tās dalībvalstīm ir devusi nopietnu mājasdarbu - izvērtēt un ieviest konkrētus principus, lai izpildītu prasības attiecībā uz noglabājamo atkritumu samazināšanu. Tekstila apsaimniekošana ir viens no uzdevumiem, kur Latvijā jau esam parādījuši iespējamo risinājumu no privātā sektora puses, VARAM ir sagatavojusi piedāvājumu sistēmas turpmākai attīstībai, taču turpmākie lēmumi atkarīgi arī no Finanšu ministrijas un citām iesaistītajām valsts institūcijām," uzsver Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Viņš norāda, ka pašreizējās sistēmas ietvaros iedzīvotāji arvien vairāk šķiro tekstilizstrādājumus – to dara jau 33% sabiedrības. Vienlaikus šogad īstenotā aptaujā noskaidrots, ka 71% iedzīvotāju tekstilu šķirotu, ja konteineri atrastos tuvāk dzīvesvietai, bet 91% atbalsta tekstila šķirošanas sistēmas izveidi. Šie ir vērā ņemami skaitļi, kas apliecina, ka lēmumu pieņemšanu par konkrētām prasībām un atbildībām attiecībā uz tekstila šķirošanas sistēmas ieviešanu Latvijā vairs nevajadzētu atlikt uz vēlāku laiku, uzskata Zakulis.

Tāpat uzmanību jāpievērš tam, ka Latvijā vēl arvien vērojama būtiska ietekme lietotā apģērba un apavu ievešanai no citām valstīm, ko būtu iespējams aizvietot ar pašu savākto un sašķiroto tekstilu, tādējādi radot arī mazāku CO₂ pēdu uz šo izstrādājumu transportēšanu no ārzemēm. Vadoties pēc statistikas datiem, Latvijā gadā tiek ievestas teju 17 tūkst. tonnas jau lietoto tekstilizstrādājumu.

Kā sabiedriskās domas aptaujā šogad norādījuši iedzīvotāji, 52% sabiedrības mēdz apģērbu un apavus iegādāties lietoto apģērbu tirdzniecības vietās. Tas savukārt nozīmē, ka šāds apģērbs draud jau drīz vien nonākt atkritumos, jo tas kalpo īsāku periodu un no tā nākas ātrāk atbrīvoties. Lai no tā izvairītos un paildzinātu apģērba mūžu atkārtotā apritē, būtiski izveidot visaptverošu tekstila šķirošanas sistēmu, paredzot konkrētas atbildības un detalizētus nosacījumus, kas ir nepārprotami un skaidri visu iesaistīto nozaru uzņēmumiem, kontrolējošām institūcijām un arī sabiedrības pārstāvjiem.

Katru gadu 3–5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma veido tekstils – apģērbs, apavi, mājas tekstils, aksesuāri, kas izmesti sadzīves atkritumos. Vienlaikus Latvijas tirgū ik gadu nonāk 27 tūkst. tonnas jauna un lietota apģērba. Tekstila ražošanā tiek izmantotas aptuveni 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēka veselībai, bet 440 – kā bīstamas videi. Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās aptuveni 200 gadu laikā. Tas nozīmē, ka ķīmiskās vielas ar laiku sāk izplatīties vidē, kā arī tekstils turpina palielināt poligonu kalnu. Mērķis ES dalībvalstīs ieviest tekstila šķirošanas sistēmu noteikts, lai samazinātu tekstila atkritumu apjomu un modes industrijas ietekmi uz vidi, kā arī veicinātu tekstila atkritumu savākšanu, šķirošanu un atkārtotu pārstrādi.