Minimālās algas palielināšanu nevajag atlikt, uzsver LBAS  (5)

LBAS kategoriski nepiekrīt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) nostājai par minimālās algas paaugstināšanas atlikšanu.

Lai arī LBAS neiebilst viedoklim, ka darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir augstākais starp Baltijas valstīm un atstāj ietekmi uz vidēji un augsti atalgotu darbinieku izmaksām, ir svarīgi saprast, ka minimālā alga nosaka zemāko darba samaksas standartu darbiniekam ar pilnas slodzes darbu.

"Minimālās darba algas saņēmējs Latvijā darba devējam jau šobrīd izmaksā būtiski mazāk, kā citās Baltijas valstīs, attiecīgi Lietuvā izmaksā vairāk par 20% un Igaunijā – vairāk kā 40%," norāda arodbiedrību savienībā.

Tādējādi, pēc LBAS vēstītā, neskatoties uz to, ka Latvijā ir augstākais nodokļu slogs starp Baltijas kaimiņvalstīm, 2022. gadā darbinieks, kurš saņem minimālo algu Latvijā darba devējiem izmaksā par 123,69 eiro mazāk kā Lietuvā un 256,74 eiro mazāk kā Igaunijā.

Arī pie Saeimas apstiprinātās minimālās bruto darba algas 2023. gadam – 620 eiro mēnesī – izmaksas par darbinieku būtu par gandrīz 89 eiro zemākas nekā Lietuvā un gandrīz 203 eiro mazāk nekā Igaunijā, kur valdība un sociālie partneri vienošanos par minimālās algas paaugstināšanu un tās līmeni 2023. gadam jau ir panākuši, aprēķinājusi LBAS.

Artodbiedrību savienībā atgādina, ka Lietuvā 2023. gadā minimālā alga tiks celta līdz 840 eiro un neapliekamais minimums līdz 625 eiro, savukārt Igaunijā minimālā alga tiks celta līdz 725 eiro. Neto izteiksmē Lietuvā minimālā alga 2023. gadā pieaugs līdz 633 eiro un Igaunijā – 689 eiro, kamēr Latvijā tā varētu sasniegt gandrīz 555 eiro mēnesī. "Pie minētā minimālā neto algu līmeņa, iekšējā pirktspēja Latvijā, nosakot minimālo algu 620 eiro bruto līmenī, būs par 22% zemāka nekā Lietuvā un 14% zemāka nekā Igaunijā," aprēķinājusi LBAS.

LBAS ieskatā nav pieļaujams, ka minimālās algas pieaugums tiek atlikts vēl uz gadu, jo jau šobrīd apstiprinātais minimālās algas pieaugums nodrošina tikai to, ka no Baltijas kaimiņvalstīm mēs neatpaliekam vēl vairāk kā līdz šim, gan neto algas izteiksmē, gan darbinieka izmaksu izteiksmē.

Tāpat savienībā atzīmē, ka šobrīd noteiktā minimālā mēnešalga Latvijā veido 39% no iepriekšējā gada vidējās darba algas, kas būtiski atpaliek no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātas minimālās algas noteikšanu iekļautajām rekomendācijām par 50% līmeņa no vidējās bruto algas tautsaimniecībā noteikšanu.

LBAS arī vairākkārt esot aicinājusi gan LDDK, gan ministriju pārstāvjus diskutēt par minimālās algas paaugstināšanu gan Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomē, gan Sociālās drošības apakšpadomē, kā arī NTSP. Šis jautājums vairākkārt ticis atlikts, tajā skaitā arī no LDDK puses. Minimālās algas jautājums tika iekļauts dienas kārtībā NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sanāksmē 2022. gada 21. septembrī pēc kuras nesekoja tālāks vienošanās process NTSP, apgalvo savienībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, LBAS uzskata, ka ir stingri jāpārskata trīspusējās sadarbības formāta īstenošana praksē, lai tas būtu jēgpilns un produktīvs, tajā pašā laikā, ņemot vērā šobrīd neadekvāti zemo un nekonkurētspējīgo minimālās darba algas līmeni, nav pieļaujams, ka tā noteikšana tiek atlikta uz vēl vienu gadu un darba devēju problēmas tiek risinātas uz mazāk atalgoto darbinieku rēķina.

Jau vēstīts, ka Saeima 27. oktobrī, galīgajā lasījumā vienbalsīgi pieņēma grozījumus Darba likumā, paredzot 2023. gadā celt minimālo algu līdz 620 eiro, bet no 2024. gada – līdz 700 eiro.