Tādējādi 2022. gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 34,83 miljardus eiro, kas ir par 34,1% jeb 8,86 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.
Tostarp septembrī sasniegts jauns eksporta vērtības rekords mēneša laikā. Septembrī Latvija ir eksportējusi preces 2,137 miljardu eiro apmērā, kas ir par 11,5% jeb 220,707 miljoniem eiro vairāk nekā augustā un par 32,3% jeb 521,401 miljonu eiro vairāk nekā 2021.gada septembrī.
Savukārt importējusi Latvija septembrī ir preces 2,47 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,5% jeb 12,554 miljoniem eiro mazāk nekā pirms mēneša, bet par 35,9% jeb 652,108 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada septembrī.
Statistikas pārvaldē norāda, ka 2022.gada septembrī salīdzinājumā ar 2021.gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā samazinoties no 47,1% līdz 46,4%.
Eksportējusi Latvija 2022.gada septembrī visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles - 325,398 miljonu eiro vērtībā (15,2% no kopējā eksporta), kas ir par 11,4% vairāk nekā augustā un par 5,5% vairāk nekā 2021.gada septembrī. Minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti eksportēti 277,958 miljonu eiro apmērā (13%), kas ir par 1,2% mazāk nekā pirms mēneša, bet 3,1 reizi vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt graudaugu produkti eksportēti par 241,207 miljoniem eiro (11,3%), kas ir 2,8 reizes vairāk nekā pirms mēneša un par 84,8% vairāk nekā gadu iepriekš.
Statistikas pārvaldē norāda, ka minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu 2022.gada septembrī salīdzinājumā ar 2021.gada septembri visvairāk ietekmēja elektroenerģijas un dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksporta pieaugums attiecīgi par 73 miljoniem eiro un 65,6 miljoniem eiro.
Savukārt graudaugu produktu eksporta kāpumu 2022.gada septembrī salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš visvairāk ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 145,3 miljoniem eiro.
Importā septembrī lielākais īpatsvars bija minerālajam kurināmajam, naftas un tās pārstrādes produktiem, kas ievesti 685,064 miljonu eiro vērtībā (27,7% no kopējā importa apmēra), kas ir par 1,3% mazāk nekā augustā, bet 3,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, seko elektroierīces un elektroiekārtas, kas ievestas 228,038 miljonu eiro vērtībā (9,2%), kas ir par 3,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 16,3% vairāk nekā 2021.gada septembrī, kā arī mehānismi un mehāniskās ierīces, kas ievestas 172,48 miljonu eiro vērtībā (7%), kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 7,8% vairāk nekā pirms gada.
Statistikas pārvaldē norāda, ka minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2022.gada septembrī salīdzinājumā ar 2021.gada septembri visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas importa pieaugums attiecīgi par 226,1 miljonu eiro un 156,1 miljonu eiro.
2022.gada septembrī salīdzinājumā ar 2021.gada septembri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 4,4 procentpunktiem un bija 67,8%, savukārt kopējā importa vērtībā pieauga par 9,7 procentpunktiem - līdz 82,8%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 1,5 procentpunktiem un veidoja 7,3%, bet importā - par 2,7 procentpunktiem un bija 6,8%.
Septembrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,6% no eksporta kopapjoma), Igaunija (9,8%), Vācija (6,4%) un Nīderlande (6%), bet nozīmīgākie importa partneri - Lietuva (27,3% no importa kopapjoma), Igaunija (13,5%), Polija (9,5%) un Vācija (8,5%).
2022.gada septembrī salīdzinājumā ar augustu eksporta vērtība uz Ukrainu samazinājās par 14,1% jeb 4,9 miljoniem eiro, ko visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta kritums par 15,1% jeb 2,4 miljoniem eiro.
Vienlaikus eksports uz Krieviju attiecīgajā periodā palielinājās par 9,8% jeb 9,4 miljoniem eiro, savukārt uz Baltkrieviju - par 28% jeb 3,7 miljoniem eiro. Eksporta pieaugumu uz Krievijas lielākoties ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums par 31,3% jeb 10,2 miljoniem eiro, savukārt uz Baltkrieviju - optiskās ierīces un aparatūra par 2,4 miljoniem eiro.
2022.gada septembrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas samazinājās par 13,1% jeb 3,9 miljoniem eiro. To ietekmēja augu valsts produktu importa samazinājums par 17,4% jeb 1,1 miljonu eiro.
Vienlaikus imports no Krievijas samazinājās par 34,9% jeb 77,8 miljoniem eiro, ko galvenokārt ietekmēja minerālproduktu importa kritums par 39,2% jeb 72 miljoniem eiro. Imports no Baltkrievijas pieauga par 32,6% jeb 3,9 miljoniem eiro, ko ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa pieaugums par 3,8 miljoniem eiro.
2022.gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 123 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 43 valstīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
