Šogad ir aktivizējušies cilvēki, kas, izmantojot cilvēku uzticēšanos un nezināšanu, mēģinot apiet valstī ar likumu noteiktās pirmpirkuma tiesības, cenšas lēti uzpirkt lauksaimniecības zemes īpašumus, lai pēc brīža tos tālāk pārdotu jau par krietni lielāku cenu, brīdina "Altum".
Šādi pircēji, kas pārsvarā ir mazas kompānijas, nekustamo īpašumu starpnieki, parasti atrod bieži vien veselības dēļ grūtā situācijā nonākušus cilvēkus gados, kam nepieciešama nauda, viņi zvana, sola, pierunā, raksta vēstules ar piedāvājumiem nopirkt zemi un tūlīt pat veikt samaksu. Zemes īpašnieki bieži neapzinās, ka darījumi uz pircēju noteikumiem var būt neizdevīgi un riskanti.
Pirmkārt, bieži zeme šādā veidā tiek pārdota par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu. Cilvēki to nemaz nezina un, ļaujoties pierunāt, piekrīt neizdevīgiem darījumiem. Piemēram, pavisam nesen Sēlijas pusē uzpircējs centās nopirkt vismaz 3000 eiro par hektāru vērtu zemi par apmēram 2000 eiro. Pēc neilga laika šie paši īpašumi parādās otrreizējā tirgū jau pavisam par citu cenu. Uzpircēji, kas nodarbojas ar šādiem darījumiem, nav lauksaimnieki, bet gan ar nozari nesaistīti starpnieki. Viņi meklē veidus, kā apiet likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības.
Pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi ir zemes nomniekam (ja tas zemes nomas līgumu ir reģistrējis pašvaldībā vismaz gadu pirms pirkuma līguma noslēgšanas dienas vai arī pirmpirkuma tiesības ierakstītas nomas līgumā, kas reģistrēts zemesgrāmatā), kā arī Zemes fondam.
Lai pirmpirkuma tiesības apietu, uzpircēji pierunā zemes īpašnieku sākumā pārdot tikai nelielu daļu īpašuma, teiksim, 1/10 zemes domājamo daļu. Tādā veidā pēc Civillikuma jaunais kopīpašnieks iegūst pirmpirkuma tiesības uz visu īpašumu, ar kuru tad pārdevējs vairs nevar rīkoties bez uzpircēja piekrišanas.
Ar zemes pārdevējiem noslēgtajos līgumos parasti nav pat atrunāts, kas tieši tiek pārdots – kura īpašuma teritorija, nav pievienots reālās sadales līgums vai shēma, lai būtu skaidrs, ko pārdod un kas paliek līdzšinējam īpašniekam. Uzpircēji parasti ar pārdevēju uzreiz slēdz arī līgumus par atlikušo domājamo daļu pirkšanu, bet pirkumam nepieciešamās pašvaldības atļaujas saņemšanai un darījuma reģistrēšanai zemesgrāmatā tiek iesniegts tikai pirmais līgums. Šādā veidā zemes īpašnieks nonāk lamatās, kuras izliek krāpnieki, izmantojot zemes īpašnieku nezināšanu. Ja uz zemes ir māja, īpašnieks riskē zaudēt arī daļu no tās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
