Visticamāk, ES jāpierod pie trīs līdz septiņas reizes augstākas gāzes un elektrības cenas  (7)

Pēdējos mēnešos vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu. Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti Covid-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība, teikts pārskatā.

"Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta," tajā pašā laikā norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. "Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti."

Sagaidāms, ka ASV IKP samazināsies gan nākamā gada pirmajā, gan otrajā ceturksnī. Visticamāk, darba tirgus vājināsies tik lielā mērā, lai izziņotu recesiju. Eiropa arī ieiet recesijā un negatīvs IKP pieaugums visam 2023. gadam tiek prognozēts gan eirozonā, gan Apvienotajā Karalistē. Ķīnas atveseļošanās radīs nedaudz straujāku izaugsmi attīstības valstu grupā. Tas palīdzēs izlīdzināt pasaules IKP pieaugumu, kas 2023. gadā sasniegs zemāko līmeni – 2,3% jeb nedaudz virs 2%, ko izmanto kā globālās recesijas etalonu. IKP pieaugums laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam ASV un Eiropā būs salīdzinoši līdzīgs. Tomēr atšķirības izaicinājumos ir palielinājušās. Tas attiecas uz energoapgādi, kur apstākļi ASV ir normalizējušies, bet situācija Eiropā vēl ilgu laiku būs nopietna.

Pirms globālās finanšu krīzes Fed nedaudz vairāk kā divu gadu laikā paaugstināja bāzes likmi kopumā par 4,25%. Tagad pazīmes liecina, ka tā paaugstinās federālo fondu likmi viena gada laikā vairāk, nekā šajā posmā. Turklāt Fed ir sākusi savas bilances samazināšanu, pārejot no kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) uz kvantitatīvo stingrību (QT). Zemāka resursu izmantošana Eiropā nodrošina centrālajām bankām lielāku brīvību. To pastiprina fakts, ka Eiropas inflāciju vairāk nosaka piedāvājuma puse, galvenokārt enerģijas cenas. Tādējādi nav nepieciešams pazemināt ekonomisko aktivitāti, lai sagrautu inflāciju.

Agresīva bāzes likmju paaugstināšana rada lejupvērstus riskus ekonomikai, ņemot vērā nobīdi starp monetārās politikas pasākumiem un izaugsmi un inflāciju. Gan Fed, gan ECB ir paziņojušas, ka līdzsvarotāki riski starp inflāciju un ekonomiku var attaisnot mazāku likmju paaugstināšanu un tos vadīs ienākošie dati. Sagaidāms, ka Fed sāks pazemināt federālo fondu likmi 2023. gada beigās, taču saglabās to virs Fed aplēstās neitrālas bāzes likmes 2,50% apmērā. 2024. gadā jau lielāks skaits centrālo banku pazeminās savas bāzes likmes.

ASV patēriņa cenu indeksa (PCI) inflācija jūnijā sasniedza 9% augstāko līmeni, savukārt Eiropā turpinās augšupvērsts spiediens uz enerģijas un pārtikas cenām. Sagaidāms, ka PCI inflācija sasniegs vairāk nekā 11% gan eirozonā, gan Zviedrijā. Visticamāk, ka eirozonas inflācijas maksimums būs šā gada decembrī. Pavasara laikā inflācija strauji samazināsies. Līdz jūnijam ASV līmenis būs aptuveni 4%, bet eirozonā un Zviedrijā - 7%. Tā vēl ilgu laiku saglabāsies krietni virs centrālās bankas mērķa – 2%.

Algu kāpums eirozonā un Ziemeļvalstīs būs mērenāks nekā ASV un Apvienotajā Karalistē. Tas samazinās spiedienu uz centrālajām bankām, bet radīs arī lielāku potenciālu nākotnē pieprasīt kompensāciju, ņemot vērā pazemināto reālo algu līmeni. Īstermiņā fiskālā atbalsta programmu dēļ ir tendence pārspīlēt spiedienu uz mājsaimniecībām. Vācijā un Ziemeļvalstīs reālo algu atgūšanos noteiks centralizētās algu kaulēšanās rezultāts.

Lai gan patērētāju noskaņojums ir rekordzemā līmenī, patēriņu uztur mājsaimniecību uzkrājumi un spēcīga vēlme atgriezties pie ieradumiem. Uzkrājumu rezerves vēl nav izsmeltas, taču jautājums ir, cik daudz mājsaimniecības spēs izturēt augsto inflāciju un augošās procentu likmes. Pieaugošais bezdarbs un mājokļu cenu kritums arī veicina sarežģījumus.

IKP lejupslīdes dziļumu noteiks tas, cik lielā mērā patēriņa kritums izplatīsies uz kapitāla izdevumiem un uzņēmumiem. Līdz šim novērojama laba noturība. Pieaugošā ģeopolitiskā spriedze daudzās valstīs ir akcentējusi nepieciešamību stimulēt rūpniecību, tikmēr klimata pāreja veicina investīcijas. Arī globālo piegādes ķēžu problēmu mazināšanās nāk par labu. Nozarēm, kas tradicionāli ir cikliski jutīgas, tagad ir laba pasūtījumu noslodze. Izejmateriālu piedāvājuma uzlabošanās ļaus uzņēmumiem izturēt vispārējo ekonomikas lejupslīdi, ja tā nebūs pārāk dziļa. Daudziem uzņēmumiem bijušas arī labas iespējas paaugstināt cenas. Lai gan pašlaik tiek sāktas lielas enerģētikas atbalsta programmas, galvenokārt Eiropā, pandēmijas subsīdijas tiek pakāpeniski atceltas. Pārāk pasīva fiskālā politika var veicināt nevajadzīgi dziļu recesiju un sociālos nemierus. Valsts sektora parāds kā daļa no IKP tuvāko pāris gadu laikā samazināsies.

Tāpat kā ES kopumā, arī Baltijas valstu ekonomikas virzās uz recesiju, lai gan visa gada IKP pieauguma rādītāji 2023. gadā saglabāsies nedaudz pozitīvi. Saikne ar Krievijas ekonomiku pēdējos gados ir strauji mazinājusies. Tas nozīmē, ka vislielākos draudus rada augstie inflācijas rādītāji, kas sasnieguši maksimumu – nedaudz virs 20%. Inflācijas rādītāji ir sasnieguši šo līmeni, jo enerģijas un pārtikas cenas pieaug ievērojami straujāk nekā visā eirozonā, vienlaikus veidojot lielāku daļu no kopējiem patēriņa izdevumiem. Šādā vidē ikgadējais algu pieaugums par 7 līdz 10% ir nepietiekams, lai novērstu mājsaimniecību pirktspējas samazināšanos. Inflācija pakāpeniski samazināsies. Šīs relatīvās noturības dēļ bezdarba pieaugums būs neliels. Būvniecību apgrūtina pieaugošās procentu likmes un pieprasījuma kritums, taču nozari ir jābalsta ieplūstošajiem ES fondiem. Prognozējam, ka Baltijas valstu izaugsme 2023. gadā būs nedaudz virs nulles.

Prognozētie lejupvērstie riski lielā mērā ir saistīti ar vēl augstākām enerģijas cenām vai citām kara eskalācijas ekonomiskajām sekām. Piemēram, nevar izslēgt pilnīgu Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanu šoziem. Tas varētu izraisīt plašākus taupības pasākumus un izraisīt daudz dziļāku lejupslīdi. Krievijas ekonomikas perspektīvas ir ļoti neskaidras, jo ir grūti novērtēt, cik liela būs starptautisko sankciju faktiskā ietekme. Krievijas varas iestādes arī pārtraukušas publicēt atsevišķus statistikas datus, tostarp ārējās tirdzniecības rādītājus. Sagaidāms, ka Krievijas IKP šogad saruks par aptuveni 4% un nākamgad par aptuveni 3%.

Dabasgāzes cenas kopš augusta beigās sasniegtā maksimuma ir samazinājušās gandrīz par 80%. Savukārt dabasgāzes līgumu cenas 2023.-2024.gadam ir samazinājušās par aptuveni 50%. Neskatoties uz to, nākotnes darījumu cenas ir 4-6 reizes augstākas nekā parasti. Tas pats attiecas uz elektroenerģijas cenām, jo dabasgāzes robežcenas ir cenu etalons lielākajā daļā Eiropas enerģijas tirgus. Ir vajadzīgs laiks, lai pārietu uz jaunu energosistēmu. Īstermiņa risinājums ir vairāk sašķidrinātās dabasgāzes (SDG), akmeņogļu un naftas apvienojumā ar enerģijas patēriņa samazinājumiem. Visticamāk, ka ES būs jāpierod pie gāzes un elektrības cenām, kas ir trīs līdz septiņas reizes augstākas nekā bijis līdz šim.

Šoruden naftas tirgus ir bijis saspringts. Tomēr bažas par recesiju, galveno procentu likmju paaugstināšana un Ķīnas Covid-19 bloķēšanas dēļ ir veidojies lejupvērsts spiediens uz naftas cenām. Pirms ziemas naftas krājumi ir zemi un dīzeļdegvielas produktu krīze ir sliktāka nekā 2008. gadā. Tādējādi auksts 2023. gada pirmais ceturksnis var būt ļoti problemātisks. Jaunas sankcijas naftas un naftas produktu importam no Krievijas ir noteiktas šā gada beigās. Tādējādi "Brent" jēlnaftas cena pirmajā ceturksnī pieaugs līdz 115 USD par barelu un turpinās pieaugt līdz 125 USD. Gada otrajā pusē cenām jāmazinās. Prognozes par naftas augstajām cenām saistīts ar zemajām investīcijām naftas un gāzes ieguvē pēdējo desmit gadu laikā, kā rezultātā daudzviet ir radušies piegādes ierobežojumi. Arī ASV slānekļa naftas ieguves palielināšanu būs grūti panākt. Kopumā ir daudz pazīmju, ka ietekme pār naftas cenām drīz pāries uz OPEC karteli un cenas virs 100 USD par barelu var kļūt par normu vēl dažus gadus.