Apstiprina plānu, kā līdz 2026. gada beigām pabeigt privatizāciju Latvijā

Tāpat kopumā dzēsti 1,23 milj. privatizācijas sertifikātu. Kopš 1994. gada, veicot valsts aktīvu privatizāciju, gūti ieņēmumi no valsts īpašuma objektu privatizācijas 2,69 mljrd. eiro apmērā, samaksai saņemot naudu - 0,74 mljrd. eiro vērtībā un privatizācijas sertifikātus - 1,95 mljrd. eiro nominālvērtībā.

Ministru kabinets 15. novembrī ir akceptējis Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto plānu, kā līdz 2026. gada 31. decembrim pabeigt 1994. gadā sākto īpašuma tiesību reformu jeb t.s. privatizāciju Latvijā, līdz ar to arī dzēšot visus neizlietotos privatizācijas sertifikātus.

EM ir sagatavojusi deviņu pasākumu plānu:
1. Pārtraukt nodot privatizācijai jaunus objektus - dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumus, un turpmāk visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas un tajās esošos dzīvokļus atsavināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

2. Paātrināt jau nodoto dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizāciju vai pabeigt vai izbeigt privatizācijas procesu, izstrādājot jaunu Dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumu, kurā atrunāta reformas pabeigšana un noteikts alternatīvs mehānisms īpašuma tiesību uz privatizētajiem dzīvokļu īpašumiem nostiprināšanai zemesgrāmatā, kā arī pašvaldības tiesības iesaistīties paju māju uzmērīšanas un tajās esošo dzīvokļu reģistrēšanas procesā.

3. Noteikt turpmāko rīcību ar SIA "Tet" un "Latvijas Mobilais Telefons" SIA valsts kapitāla daļām, valdībai pieņemot lēmumu par SIA "Tet" un "Latvijas Mobilais Telefons" SIA kapitāla daļu privatizācijas izbeigšanu, kā arī lēmumu par valsts līdzdalības saglabāšanu abos uzņēmumos.

4. Paātrināt bijušajiem īpašniekiem un to mantiniekiem atjaunot zemes vienību uzmērīšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā, piešķirot nepieciešamos līdzekļus Valsts zemes dienestam zemes vienību kadastrālās uzmērīšanas veikšanai personām, kurām valsts noteica šādu tiesību.

5. Dzēst pirms 10 gadiem mirušu personu kontos esošos privatizācijas sertifikātus (~0,78 milj.), nosakot, ka gadījumos, kad persona ir mirusi un sertifikātu konta turētājs nav saņēmis informāciju par sertifikātu mantošanu, sertifikātu kontu turētājam ir tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, ja kopš personas miršanas dienas ir pagājuši ne mazāk kā 10 gadi.

6. Turpināt privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu līdz 2026. gada beigām, pakāpeniski samazinot klientu apkalpošanai atvēlēto dienu skaitu nedēļā, tādējādi samazinot arī privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas ikgadējās izmaksas, kas tiek segtas no "Possessor" turējumā esošā rezerves fonda līdzekļiem, kā arī nodrošinot iedzīvotājiem automatizētu informāciju latvija.lv par privatizācijas sertifikātu atlikumiem kontos.

7. Paredzēt terminētu iespēju dzēst neizmantotos īpašuma kompensācijas sertifikātus (~55,0 tūkst.), kas piešķirti par zaudēto mantu, izmaksājot atlīdzību naudā pēc to nominālvērtības, nepārsniedzot personai piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu kopējo skaitu.

8. Noteikt privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņu - 2026. gada 31.decembris, vienlaikus paredzot, ka norēķinos par uzsāktajiem privatizācijas procesiem, kas nebūs pabeigti pēc noteiktā privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņa, kā maksāšanas līdzeklis tiek pieņemti eiro.

9. Noteikt turpmāko rīcību ar privatizācijas sertifikātu kontu lietu arhīvu pēc privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņa, paredzot, ka "Possessor" glabā privatizācijas sertifikātu kontu lietu arhīvu līdz noteiktajam privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņam, veic privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas sistēmas datu izlādi un nodošanu Latvijas Valsts arhīvam elektroniskā formātā, kā arī veic dokumentācijas papīra formātā utilizāciju.

Īpašuma tiesību reforma Latvijā tika sākta 1991. gada otrajā pusē. Laika periodā līdz 1994. gada jūnijam valsts īpašumā esošo uzņēmumu un statūtsabiedrību privatizāciju veica nozaru ministrijas. Lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju līdzdalību reformas procesos, valsts izdeva un piešķīra iedzīvotājiem par nodzīvoto laiku Latvijā vērtspapīrus – privatizācijas sertifikātus, kurus kā maksāšanas līdzekli varēja izmantot, iegādājoties attiecīgus valsts un pašvaldības īpašumus. Tāpat privatizācijas sertifikāts tika izmantots kā kompensācijas instruments personām, kurām nebija iespēju vai tās atteicās atjaunot īpašuma tiesības uz īpašumiem, kas tika nacionalizēti pēc 1940. gada. Tika izveidots speciāls privatizācijas sertifikātu veids - īpašuma kompensācijas sertifikāti.

1994. gada aprīlī tika dibināta bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" (šobrīd nosaukums ir SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor"), kas nodrošināja valsts īpašuma objektu privatizācijas procesu, tiešo ārvalstu investīciju piesaisti privatizētajiem uzņēmumiem, kapitāla tirgus veidošanos, akciju publiskos piedāvājumus, uzņēmumu un statūtsabiedrību valsts budžeta parādu kapitalizāciju un zemesgabalu zem valsts īpašuma objektiem privatizāciju.

Masveida privatizācija valstī tika pabeigta, taču vēl tiek veikti darbi, lai sašaurinātu privatizācijas un zemes reformas procesu un tiesiski pabeigtu minētos procesus.