Nevēloties maksāt paaugstinātu nodokli, steidz ēkas nodot ekspluatācijā

No šā gada 1.oktobra ekspluatācijā nenodotām būvēm, kuru būvniecība ir sākta līdz 2014.gada 1.oktobrim, un tādējādi ir pārsniegts maksimālais normatīvajos aktos paredzētais būvniecības termiņš - astoņi gadi -, ir jāpiemēro augstākā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme - 3% no kadastrālās vērtības. Lai no tā izvairītos, īpašniekiem ir vai nu jāpagarina būvatļauja vai jānodod būve ekspluatācijā. Tomēr problēmas radušās ar iespēju ātri veikt būvju apsekošanu un sakārtot dokumentāciju VZD un citās institūcijās.

Narnicka skaidroja, ka "situācija ir sarežģīta", un tas esot diplomātiski teikts, jo klientu pieplūdums ir liels. Vislielāko pieprasījuma apjomu VZD izjuta tieši augustā-septembrī, kad 1.oktobris vairs nebija aiz kalniem. Narnicka uzsvēra, ka ar divas reizes lielāku jaudu VZD pēkšņi nevar sākt strādāt, jo tas viss prasa resursus, un cilvēku dienestā ir tik, cik ir.

Pirmos brīdinājumus par nepieciešamību ēku nodot ekspluatācijā vai pagarināt būvatļauju izskanēja jau 2021.gada pavasarī, kad atsevišķas pašvaldības sistemātiski savos informācijas kanālos atgādināja, ka šo jautājumu vajadzētu sakārtot.

"Ko esam dzirdējuši no atsevišķiem klientiem, ka viņiem bija nepieciešams ilgāks laiks, lai atrastu dokumentus par īpašumiem. Astoņus gadus ekspluatācijā nenodotai būvei dokumenti lielākoties nav sakārtoti. Mūsu sākotnējais pieņēmums, ka tipiski tie ir cilvēki, kas būvēšanu sāka ap 2008.gada nekustamo īpašumu bumu, bet pēc tam, ekonomiskajai situācijai pasliktinoties, ne visu līdz galam sakārtoja tieši nepietiekamu līdzekļu dēļ," skaidroja Narnicka.

Viņa sacīja, ka tagad, lai šo procesu pabeigtu, bija nepieciešams atrast visus vecos dokumentus, bijuši cilvēki, kas gājuši uz pašvaldībām no arhīva izprasīt būvatļaujas kopijas. Jo ilgāk šīs lietas, process nav sakārtots, jo ilgāku laiku un grūtības tas prasa, uzsvēra Narnicka. Tāpat jo ilgāks laiks ir pagājis, jo vairāk ir mainījušies būvnormatīvi, veids, kā izstrādā projektus un citas prasības. VZD pieredzē ir gadījumi, ka, lai tagad nodotu ēku ekspluatācijā, ir nepieciešami vēl grozījumi projektā, vēl papildu dokumentu sagatavošana.

Patlaban rinda VZD ir no septiņiem līdz deviņiem mēnešiem, tādēļ, ka saņemto pieprasījumu skaita uzkrājums ir ļoti liels, teica Narnicka. Augusta pēdējā nedēļā VZD saņēma tik daudz pakalpojuma pieprasījumu, kādu parasti saņem mēneša laikā.

"Tas nozīmē, ka mums vajadzētu četrkāršot savu kapacitāti, lai izpildītu šos pieprasījumus. Tādējādi rinda uzkrājas, un plus vēl rindā stāv dažādi sabiedriskie objekti, kuriem ir pamatojums būt prioritāriem, piemēram, nacionālā mēroga objekti kā "Rail Baltica", slimnīcas, skolas, Eiropas Savienības fondu līdzfinansētie projekti, investīciju projekti un citi," stāstīja Narnicka.

Viņa skaidroja, ka vienā plūsmā saplūst gan aktuālie objekti, gan 10 un vairāk gadus ekspluatēti un nenodoti objekti. Turklāt rudenī noslēdzas būvniecības sezona, kas jau parasti ir ar augstu pakalpojumu pieprasījumu, novembrī tradicionāli šis pieprasījums mazinājās, bet šobrīd VZD pagaidām neredz tipiskās sezonālās svārstības. Pieprasījums šobrīd nav tik augsts kā augustā un septembrī, bet joprojām pietiekami liels.

Jautāta, vai ir arī "rekordi" par to, cik ilgs laiks ir pagājis no ēkas būvniecības uzsākšanas līdz mirklim, kad tagad tiek lūgts VZD atzinums, lai vai nu pagarinātu būvatļauju, vai nodotu ēku ekspluatācijā, Narnicka sacīja, ka Pierīgas reģionā ir gadījumi, kad nāk ar būvatļauju, kas ir izsniegta 60.gadu beigās.

Narnicka skaidroja, ka nodokļu pieaugums visaugstākais būs tur, kur ir augstākās kadastrālās vērtības, tostarp Rīgā un Pierīgā. Kopumā gan Narnicka skaidroja, ka šī "kustība nodot ēkas ekspluatācijā" ir visā Latvijas teritorijā, pieprasījums ir ļoti augsts.

"Ja agrāk, kad Rīgā un Pierīgā bija liels pieprasījums, mēs citu reģionu VZD darbiniekus novirzījām apkalpot šo pieprasījumu plūsmu, šobrīd tā nav, jo visā Latvijā pieprasījums ir augsts," uzsvēra Narnicka.

Viņa stāstīja, ka sākotnēji uz VZD nāca tie, kuriem ēka nebija nodota ekspluatācijā salīdzinoši īsu laika termiņu - astoņus, desmit gadus, bet jo ilgāk laiks iet un informācija izplatās, arvien garāki ir arī termiņi.

Narnicka piebilda, ka tiem, kas ēku būvniecībā ir ņēmuši kredītus, dokumenti ir daudzmaz sakārtoti. Ja tiek piesaistīts bankas finansējums, tad banka, lai mazinātu savus riskus, seko līdzi, lai visas formalitātes būtu maksimāli laicīgi sakārtotas. Protams, piebilda Narnicka, arī kredītā celtu māju var nenodot ekspluatācijā, bet tad kredītprocenti būs ļoti lieli un cilvēki paši ir ieinteresēti dokumentāciju sakārtot.

Jautāta, vai tas, ka virkne pašvaldību atliek paaugstinātās NĪN likmes piemērošanu nepabeigtām būvēm, atvieglo VZD un klientu situāciju, Narnicka skaidroja, ka pēc būtības tas dos klientam vairāk laika, kad viņš atrodas rindā, bet jebkurā gadījumā viss šis process ir jāiziet un ēkas ir jāpieņem ekspluatācijā.

"Esmu par šiem jautājumiem uzrunājusi gan Latvijas Pašvaldību savienību, gan Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, lai pašvaldības ir saprotošākas pret saviem iedzīvotājiem šajā jautājumā. Nezināmais tajā ir, cik no tiem, kam šogad 1.oktobrī vajadzēja nodot ēkas ekspluatācijā, tās nav nodevuši. Jāsaprot, ka būvvaldēs daži reģistri ir papīra formātā, jo loģiski, ka 60.gados nebija elektroniskās sistēmas. Par pēdējiem gadiem statistika ir pieejama, bet par vēsturiskajiem datiem to ir ļoti grūti uzskaitīt," skaidroja Narnicka.

Viņa piebilda, ka jau nākamā gada 1.oktobrī būs nākamie, kuriem paies astoņi gadi un kuriem būs jāpabeidz būvniecība vai tā jāpagarina. Kopumā sabiedrības vēlme sakārtot īpašuma lietas uzlabojas, un Narnicka pieļauj, ka jaunākām būvēm un to dokumentiem situācijai teorētiski vajadzētu būt labākai.