Ekonomists: ar mājokli saistītās izmaksas mājsaimniecībām šoziem būs vidēji par 100 eiro lielākas

Papildu tam jārēķinās arī ar pārtikas cenu kāpumu un augstākām procentu likmēm. "Tas vēl vairāk sarežģīs iedzīvotāju finansiālo situāciju. Šobrīd mājsaimniecību pirktspējas kritumu kompensē zemāki uzkrājumi, kā rezultātā noguldījumi bankās neaug un vērojams patēriņa kredītu pieaugums," norāda ekonomists.

Pirktspējas kritums gan ir tikai viens no faktoriem, ar ko ir jārēķinās uzņēmējiem.

"Situācija darba tirgū ir laba, un reģistrētais bezdarbs Latvijā ir noslīdējis zem 6%. Augsta inflācija un zems bezdarbs rada lielu spiedienu palielināt algas, tomēr situācija ekonomikā ir ļoti neskaidra un mūsu eksportspēja vājinās. Piemēram, Zviedrijā oktobrī tirdzniecības apjomi salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājās par 7,7%, savukārt eirozonā patērētāju noskaņojums ir ļoti negatīvs un samazinās jaunie pasūtījumi rūpniecībā. Vājāks ārējais pieprasījums ietekmēs mūsu eksporta nozares. Tāpat nākamo gadu mēs, visticamāk, sāksim ar tehnisko valsts budžetu, kas nozīmē, ka vēl nebūs sadalīts papildu pieejamais finansējums jaunās valdības prioritātēm," izaicinājumus iezīmē Āboliņš.

Labā ziņa gan esot tā, ka parādu līmenis Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā, tādēļ šobrīd nav pamata runāt par dziļu ekonomikas lejupslīdi.

"Vājāks ārējais pieprasījums gan var izraisīt nelielu bezdarba pieaugumu Latvijā, un it īpaši gada pirmajā pusē tirdzniecības apjomi Latvijā, visticamāk, samazināsies. Tomēr nākamā gada otrajā pusē Latvijas ekonomikā vajadzētu atsākties izaugsmei, un 2023. gadā kopumā tirdzniecības apgrozījums Latvijā varētu palikt šī gada līmenī," prognozē eksperts.