Pēdējā gada laikā Latvijas ražojošie uzņēmumi, īpaši kokapstrādes un metālapstrādes jomā, ir spējuši izmantot tirgus situāciju, uzlabot savus rezultātus un peļņas maržas, tādēļ var teikt, ka Latvijas spēks pašreiz ir industriālie uzņēmumi, uzsver Rungainis, piebilstot, ka tas Latviju pozitīvi atšķir no Igaunijas.
"Varbūt mēs zaudējam uz nemateriālajām vērtībām – jaunuzņēmumu un globālo uzņēmumu veidošanā, bet industriālais mugurkauls ir ļoti spēcīgs. Protams, 21. gadsimtā vērtīgāko uzņēmumu topa augšgalā gribētos redzēt vairāk "gaisīgos" tehnoloģiju uzņēmumus, jo tie lielākoties maksā augstākas algas saviem darbiniekiem," situāciju iezīmē eksperts.
Vienlaikus Rungainis atzīmē, ka atšķirības starp Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem sarūk, arī vērtības ziņā tie kļūst līdzīgi, un agrāk vai vēlāk mūsu uzņēmumi kaimiņvalsts uzņēmumus pārspēs.
"Latvijas uzņēmumi, iespējams, pārāk ilgi aizķērās, skatoties uz Krievijas tirgu, tāpat aizkavējās iekšējās pārdales ziņā, uzņēmumi ilgi cīnījās par tiem aktīviem, kas ir iekšzemē. Krievzemes virziens ir izrādījies strupceļš. Igaunija un Lietuva ātrāk saprata, ka uz Austrumiem un iekšējos tirgos nav ko meklēt, un ka nauda ir ārpusē, taču beidzot šī ziņa ir nonākusi arī līdz Latvijas uzņēmējiem un viņi ar nopūtu dodas meklēt naudu Rietumos," saka "Prudentia" partneris .
Liela nozīme uzņēmumu vērtības audzēšanā ir korporatīvai pārvaldībai, jo tā raksturo, kādā veidā un cik kvalitatīvi tiek pieņemti lēmumi gan par attīstību, gan novērtējot riskus, norāda "Nasdaq Riga" vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne. Latvijas uzņēmējiem izsenis ir raksturīgs kautrīgums, viņi nevēlas atklāt par sevi informāciju, bet pasaule mainās un atklātība pieaug. Ja Latvijas uzņēmumi vēlas veiksmīgi attīstīties, eksportēt, būt labi sadarbības partneri un startēt dažādās piegādes ķēdēs, tad viņiem jākļūst caurspīdīgākiem.
Jau ilgāku laiku bijušas debates par to, ka kreditēšanas tempi bankās ir gausi, taču ar laiku vienotais secinājums ir tāds, ka nevis bankas nekreditē, bet drīzāk investīciju temps ir bijis gausāks, līdz ar to bijis vājāks kredītu pieprasījums, situāciju iezīmē "Swedbank Latvija" vadītājs Lauris Mencis. Bankām ir vēlme un kapacitāte kreditēt, bet ir vajadzīgi divi iesaistītie – kvalitatīvs kredītu pieprasījums un piedāvājums. Šobrīd uzņēmumu pieprasījums pēc investīcijām ir ļoti spēcīgs, kas, no vienas puses, apliecina, ka uzņēmumu finansiālais stāvoklis ir labs, bet, no otras puses, redzams, ka Covid-19 pandēmijas laikā vairākas nozares stiprināja savas bilances.
Vienlaikus "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons atzīst, ka neattīstīts kapitāla tirgus bremzē Latvijas ekonomiku. Igaunijā ir attīstītāks kapitāla tirgus, kā arī ir novērojama spēcīgāka uzņēmēju vēlme izmantot kapitāla tirgu, lai nopelnītu vairāk naudas no uzņēmuma, un, nevis tikai saņemtu dividendes, bet arī piesaistītu investorus. Tas arī radījis situāciju, ka Igaunijas ekonomikai ir pieejams lielāks investoru kapitāls, lai veicinātu tālāku izaugsmi, radot jaunus uzņēmumus, kas atkal veicina valsts attīstību.
Runājot par to, kāpēc vērtīgāko uzņēmumu sarakstā nav tādi tehnoloģiju uzņēmumi kā "Printify", "Lokalize" un citi, kam izdevies piesaistīt lielas investīcijas, Rungainis skaidro, ka tam ir daudzi iemesli. Viens no tiem – šie uzņēmumi bieži vien bāzējas valstīs, kur plānojuši attīstīties, jo, esot vietējā tirgū, to izdarīt ir vieglāk.
AS "Virši-A" savas akcijas biržā sāka kotēt pirms gada, un pieprasījums toreiz būtiski pārsniedza piedāvāto apjomu. Kā vienu no pozitīvajām pusēm no kotācijas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vība min akciju emisiju kā kanālu, kur ģenerēt finansējumu. Tas palīdz arī attiecībās ar finanšu iestādēm, jo biržas zīmogs dod pārliecību partneriem, ka ar uzņēmumu viss kārtībā, kā arī uzlabo citus aspektus.
"Signet Bank" pēdējos divos gados obligāciju emisiju formā klientiem ir palīdzējusi piesaistīt 420 miljonus eiro, kas ir salīdzinoši liels apjoms, un parāda, ka kapitāla tirgus Latvijā funkcionē un esam uz pareizā ceļa. "Domājams, ka, valdot pazīmēm par iespējamu recesiju, bankas kļūs nedaudz piesardzīgākas, jārēķinās, ka vismaz mūsu bankā kreditēšanas standarti būs stingrāki, likmes aug un kādu laiku būs nedaudz grūtāk, taču bankām aizvien ir vēlme kreditēt," piebilst Idelsons.
Runājot par uzņēmējdarbības vides atšķirībām Baltijas valstīs, Rungainis skaidro, ka Igaunijā drīz pēc neatkarības atgūšanas izveidojās labs kontakts starp uzņēmējiem un valsti – notika nevis valsts mantas izlaupīšana, kas diemžēl aizkavējās Latvijā, bet politiķi klausījās uzņēmējos, kā organizēt saimniecisko dzīvi, lai attīstītos uzņēmējdarbība un turpina darīt to šobrīd. Lietuva to sāka darīt pēc 2008. gada krīzes, bet Latvija diemžēl šajā jomā iepaliek.
"Runājot par kapitāla tirgu, politiķi diemžēl dzīvo pagātnē, un, katru reizi tiekot ievēlēti, baidās no 90. gadu privatizācijas, bet Latvijā kontrolpaketes pārdošana par sertifikātiem valsts uzņēmumiem vairs nav iespējama," saka Auziņa-Melalksne. Laižot lielus valsts uzņēmumus biržā, šobrīd var veicināt situāciju, ka Latvijas iedzīvotāji kļūst par ieguldītājiem un faktiski uzņemas atbildību par savu nākotni.
Tam piekrīt arī Mencis, uzsverot, ka Latvijā pensiju aktīvi palielinās, un potenciāls investēt Latvijas uzņēmumos ir liels. Šādā veidā iespējams veicināt arī uzkrāšanas kultūru, kur esam sakuma fāzē, salīdzinot ar attīstītām valstīm. Savukārt uzņēmumiem jāturpina uzlabot sava konkurētspēja, kas ietver investīcijas, kompetences un ilgtspēju.
Vienlaikus Idelsons akcentē darbaspēka problēmu. "Ja vēlamies turpināt attīstīties, ir laiks domāt, kā redzam šo valsti nākotnē, kā varam piesaistīt gudrus cilvēkus, kas varētu šeit veidot uzņēmējdarbību un veicināt mūsu valsts labklājību," viņš piebilst.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
