'Elwind' vēja parku ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana varētu aizņemt divus līdz trīs gadus

LIAA plāno līdz decembra vidum sagatavot pieteikumu IVN veikšanai. "Mēs esam satikušies arī ar atbildīgajām institūcijām un pārrunājuši, kā tas varētu norisināties, jo visiem šī būs pirmā reize, kad Latvijā tiek veikts IVN vēja parka izbūvei jūrā," teica Štrovalde, skaidrojot, ka arī Vides pārraudzības valsts birojam (VPVB) līdz šim nav bijusi pieredze ar programmas noteikšanu IVN jūrā.

Pēc pieteikuma iesniegšanas ir 60 dienu atskaites periods, kura laikā LIAA tiks izsniegta IVN programma un tā varēs sākt strādāt, lai šo programmu īstenotu, stāstīja LIAA direktora vietniece.

IVN veikšana varētu prasīt divus līdz trīs gadus, bet daudz ir atkarīgs no tā, kā izdosies nodrošināt iepirkumus pētījumiem, kuri nepieciešami IVN.

"Pirmkārt, tā ir iepirkumu procedūra. Otrkārt, pētījumu ir skaitliski daudz, un ir gan tādi pētījumi, kuru veikšanā Latvijā ir pieredze, gan arī tādi, kur pieredzes nav. Pētījumu gaita ir atkarīga arī no tādām praktiskām lietām kā laikapstākļi, kuri ir piemēroti pētījumiem jūrā, kuģu un tehnikas pieejamība, lai pētnieki varētu doties jūrā un veikt nepieciešamos mērījumus," stāstīja Štrovalde.

Viņa norādīja, ka precīzi zināms, kas tiks pētīts, būs pēc tam, kad VPVB apstiprinās pētījumu programmu. taču, redzot kādus pētījumus veic citās valstīs, tā būs izpēte, vai iecerētajā teritorijā jūrā neatrodas nesprāguši lādiņi no Otrā pasaules kara laikiem. Tiks pētīti visi jūras biotopi, zivju ceļi un daudzveidība, putni, sikspārņi, roņi. Tāpat vairāki pētījumi būs saistīti tieši ar jūras gultni un to, kas tur atrodas.

"Pēdējie pētījumi par jūras gultni ir diezgan seni, un informācija par Latvijas teritorijas jūras gultnes esošo situāciju ir ļoti būtiska arī attīstītājiem. Tādēļ, pat ja jūras gultnes pētījumi nebūs iekļauti IVN programmā, mēs tos veiksim, lai attīstītājiem būtu skaidrs, kāda ir situācija konkrētajā teritorijā," teica "Strovalde.

Viņa arī norādīja, ka vienlaikus jau pašlaik ir iezīmēts, kur jūrā ir zonas ar lielu biodaudzveidību, un kā potenciālās teritorijas vēja parku attīstībai ir iezīmētas tās zonas, kur biodaudzveidība nav liela.

"Elwind" iecerēts, lai nākotnē stiprinātu Latvijas un Igaunijas enerģētisko neatkarību, nodrošinot elektroenerģijas jaudu 700 līdz 1000 megavatu apmērā.

"Elwind" atkrastes vēja parks būs nozīmīgs projekts Baltijas jūras reģionam ar lielu ekonomisko un sociālo ietekmi, tādēļ projekta attīstības nākamajā stadijā no Latvijas puses ar to strādā LIAA, nodrošinot parka būvniecībai nepieciešamo atļauju saņemšanu un ietekmes uz vidi novērtējumus. Tādā veidā tiks mazināta projekta ieviešanas ietekme uz elektroenerģijas pārvades tarifu patērētājiem.

Tāpat vēstīts, ka 2019.gadā Igaunijas valdības pārstāvji sāka sarunas ar Latviju par iespējamu kopīgu atkrastes vēja parka projekta īstenošanu. 2019.gada decembrī tika panākta konceptuāla vienošanās par šāda projekta īstenošanu. Latvijas Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas memorands nosaka juridiski nesaistošu ietvaru kopīgai atkrastes vēja parka projekta pārvaldībai un finansēšanai starp Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju un Latvijas Ekonomikas ministriju.

Precīzs izmaksu un ieguvumu sadalījums tiks noteikts, pamatojoties uz priekšizpētes un izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka kopprojekta īstenošana ir iekļauta Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam.