Vērtīgāko Baltijas uzņēmumu sarakstā iekļuvušas piecas Latvijas kompānijas  (1)

Baltijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstu veidojat jau otro gadu – kādas ir būtiskākās izmaiņas, kas notikušas jaunākajā sarakstā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kādas tendences tas uzrāda un kā veicies Latvijas kompānijām?

Baltijas uzņēmumu sniegums vērtējams pozitīvi, un tas attiecas arī uz Latvijas uzņēmumiem. Šajā gadā pirmo vietu Baltijas TOP 30 ieņem ASV tehnoloģiju, medicīnas un farmācijas nozares milža, biržā kotēta uzņēmuma "Thermo Fisher Scientific" Lietuvas meitas uzņēmums "Thermo Fischer Scientific Baltics". Uzņēmums ir sevi lieliski parādījis, audzējot gan apgrozījumu, gan peļņu, kas ir dabiski rezultējies tajā, ka šis Lietuvas uzņēmums kļuvis par vērtīgāko uzņēmumu Baltijā.

Arī Latvijas uzņēmumi ir uzrādījuši labus rezultātus, vērtību audzējot straujāk nekā Igaunijas un Lietuvas uzņēmumi. Tādēļ, ja pirms gada sarakstā bija trīs kompānijas, kuru pamatdarbība ir reģistrēta Latvijā (neskaitot starptautiskās kompānijas, kas strādā visās Baltijas valstīs, kā, piemēram, "Rimi"), tad jaunākajā sarakstā jau iekļuvušas piecas kompānijas. Turklāt Latvijas kompānijas ir tuvu topa augšgalam, ieņemot 3. un 4. vietu. Galvenais panākumu iemesls ir veiksmīga un ambicioza darbība, tomēr vienlaikus būtiski ir pieminēt arī "Swedbank" veiktās izmaiņas, kas ļāvušas bankai nokļūt saraksta augšgalā jau kā Latvijā reģistrētajam uzņēmumam. Banka Baltijā pērn reģistrēja savu holdinga sabiedrību, kurā ieguldīja visu Zviedrijas "Swedbank" piederošo Baltijas biznesu, un tā rezultātā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas banku vērtība tagad ir apvienota vienā, Latvijas juridiskā personā, līdz ar to šī kompānija ir nostiprinājusi pozīcijas, kļūstot par Latvijas vērtīgāko kompāniju.

Veiksmīgi strādājis gan Baltijas, gan arī Latvijas ražošanas sektors. Pirmo reizi sarakstā iekļuvis Latvijas kokrūpniecības uzņēmums "Kronospan", kas turpina attīstīties un paplašināt savu darbību. Tāpat vērts izcelt uzņēmumu "Mikrotīkls", kurš ir vērtīgākais Latvijas ražošanas uzņēmums un kuram veiksmīgi izdevies pakāpties topā. Tādējādi rezumējot var teikt, ka arī Latvijas kompānijas ir uzrādījušas labus panākumus.

Vai pastāv kādas atšķirības starp sarakstā iekļuvušajiem uzņēmumiem vai to pārstāvētajām nozarēm, vērtējot katras Baltijas valsts kontekstā?

Sarakstā iekļuvušas pāris Igaunijas kompānijas, kas ir spēcīgas nekustamā īpašuma jomā. Šim sektoram ir nozīmīga loma, jo tas palīdz attīstīties arī visai pārējai ekonomikai. Igaunijā nekustamā īpašuma attīstītāju nozare ir vairāk koncentrētāka, un to var novērot arī pēc tā, kādos apjomos šīs nozares kapitāls ir ieplūdis Latvijā un Lietuvā. Tā ir viena no atšķirībām starp Baltijas valstīm - Igaunijā ir salīdzinoši daudz vērtīgu nekustamā īpašuma pārvaldīšanas kompāniju. Tāpat Igaunijā ir attīstīts arī ražošanas sektors, lielāku akcentu liekot uz enerģētikas jomas ražošanas sektoru. Kā piemēru jāmin granulu ražotājs "Graanul Invest", kas ir viens no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Eiropā. Kompānija pieder lielam ASV investīciju fondam, kuram arī Latvijā pieder uzņēmums "Latgran". Kopumā gan jāsaka, ka industriālo preču ražošanā visām trim Baltijas valstīm izdevies sevi pierādīt globālā mērogā, un tas atspoguļojas arī uzņēmumu vērtību pieaugumā.

Ja runājam par Lietuvu, tad otrs vērtīgākais uzņēmums Baltijā ir "Vilniaus prekyba" – liels holdings, kas pārstāvēts ne tikai Baltijā, bet arī citur Eiropā, tostarp, Skandināvijas valstīs un kam pieder tādi mazumtirdzniecības zīmoli kā "Maxima", "Akropole" u.c. Uzņēmums aizvadītajā gadā piedzīvojis stabilu izaugsmi un 30 vērtīgāko uzņēmumu sarakstā ieņem otro vietu. Tāda līmeņa tirdzniecības kompānija no Latvijas vai Igaunijas pagaidām vērtīgāko uzņēmumu topā vēl nav iekļuvusi.

No Latvijas tirdzniecības kompānijām nākotnē potenciāls iekļūt sarakstā ir būvmateriālu un mājsaimniecības preču tirdzniecības uzņēmumam "Depo", jo uzņēmums jau veiksmīgi strādā visās trijās Baltijas valstīs, turpinot būvēt jaunus tirdzniecības centrus, taču, protams, iespējas iekļūt topā būs atkarīgas no uzņēmuma tālākās attīstības.

Lietuvieši ilgu laiku veiksmīgi strādājuši ne tikai tirdzniecībā, bet arī loģistikas biznesā. Loģistikas panākumus apliecina arī Lietuvas dzelzceļa uzņēmums "Lietuvos geležinkeliai", kuram gan ir vēl citi, papildu biznesa virzieni un infrastruktūras pārvaldīšana, kas to strukturāli atšķir no Latvijas uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš", taču šī kompānija ieņem nozīmīgu vietu vērtīgāko uzņēmumu sarakstā. Tāpat arī jāmin kompānija "ME Investicija" – holdingkompānija Lietuvas loģistikas grupas "Girteka" uzņēmumiem, kas ir viens no lielākajiem pārvadātājiem Eiropā ar ļoti lielu automašīnu skaitu, kā arī nozīmīgs tirgus spēlētājs.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu augšgalā nozīmīgu lomu spēlē valstij piederošie uzņēmumi. Vai šādas iezīmes vērojamas arī Baltijas topā?

Novērojams, ka pirmajā desmitniekā katrā no trim valstīm valstij un institucionāliem investoriem piederoši uzņēmumi ieņem lielāku daļu, tomēr ir arī pietiekami daudz privātu kompāniju.

Piemēram, Igaunijā saraksta augšgalā ir valstij vai ārvalstu institucionālajiem investoriem piederoši uzņēmumi - "Eesti Energia" vai "SEB Bank Group".

Lietuvā šī situācija ir atšķirīga, jo aiz līdera "Thermo Fisher Scientific Baltics, otrās vietas ieguvējs "Vilniaus prekyba" ir privāta, trīs Lietuvas pilsoņiem piederoša grupa.

Iepriekš minējāt, ka šogad sarakstā iekļuvušas piecas Latvijas kompānijas, salīdzinot ar trim uzņēmumiem iepriekš. Kas ir tie faktori, kas veicinājuši labāku Latvijas uzņēmumu sniegumu?

Latvijas uzņēmumu darbības rezultāti Baltijas kontekstā jāvērtē kā labi, un iekļuvušo kompāniju skaits tiešām ir palielinājies. Otrais un ceturtais vērtīgākais Latvijas uzņēmums ir uzrādījis vērtības pieaugumu, lai gan pagājušais gads, vērtējot no EBITDA aspekta, nebija labākais, jo rādītāju ietekmēja gan energoresursu, gan izejvielu cenu kāpums, gan citas nestabilitātes tirgū, kas bija vērojamas jau pagājušajā gadā un šogad turpinājās ar pilnu uzviju. Uz pārējo kompāniju fona pozitīvi izcēlies Latvijas enerģētikas uzņēmums AS "Latvenergo", kļūstot par vērtīgāko Baltijas energouzņēmumu. Ja skatāmies uz vērtības pieaugumu Lietuvas "Ignitis" grupai un Igaunijas "Eesti Energia", kura darbība gan sadalīta divos uzņēmumos, izveidojot "Eesti Energia" un biržā kotēto meitasuzņēmumu "Enefit Green" – pat saskaitot šo abu Igaunijas uzņēmumu vērtības kopā, "Latvenergo" vērtība tos pārsniedz, un tas ir pozitīvs aspekts.

Tāpat atzinīgi vērtējams fakts, ka 30 vērtīgāko uzņēmumu sarakstā ir iekļuvis elektroenerģijas pārvades sistēmas operators "Augstsprieguma tīkls", būtiski kāpinot savu vērtību. Tam par pamatu ir Inčukalna pazemes gāzes krātuves un pārvades sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" konsolidācijas noslēgšanās process, kura laikā "Augstsprieguma tīkls" ieguva kontroli pār šo uzņēmumu, tādējādi caur to Latvijas valdība ir ieguvusi kontroli gan pār maģistrālajiem elektrības vadiem, gan pār maģistrālajiem gāzes tīkliem. Agrāk "Augstsprieguma tīkls" ietilpa "Latvenergo" grupā, taču tagad tas nostiprina sevi kā neatkarīgs enerģētikas infrastruktūras uzņēmums. Jāatzīmē, ka AS "Augstsprieguma tīkls" tiešā veidā nav saistības ar elektroenerģijas ražošanu, bet uzņēmums sniedz pakalpojumus gan Baltijas, gan citiem lieliem elektroenerģijas uzņēmumiem, kas pērk, pārdod un transportē elektrību un gāzi. "Augstsprieguma tīkls" ir nozīmīgs uzņēmums, tā infrastruktūras reizinātāji Eiropā ir palielinājušies, kas arī ļāvis uzņēmumam diezgan veiksmīgi kāpināt vērtību.

Kas pašiem uzņēmumiem un, iespējams, arī valstij, būtu jādara, lai turpmākajos gados veicinātu Latvijas uzņēmumu iekļūšanu Baltijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā?

Vienas receptes vai ieteikuma visiem uzņēmumiem nav, jo daudz kas ir atkarīgs no nozares un pašas kompānijas attīstības stratēģijas. Taču, ja runājam par Baltijas vērtīgākajiem uzņēmumiem, tad šajā sarakstā likumsakarīgi būtu jābūt tādām kompānijām, kurām ir Baltijas ambīcijas, kuras strādā visā Baltijā vai vēl labāk – starptautiskajos tirgos. Būtiski panākumu priekšnoteikumi ir eksports, spēja veidot meitasuzņēmumus Lietuvā, Igaunijā, spēja skatīties uz Eiropu, veidot un attīstīt biznesu tur. Un šo visu biznesu kopumā vadīt no Latvijas, tādējādi vērtību koncentrējot Latvijā.

Šajā sakarā jāpiebilst, ka Baltijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā arī, iespējams, būtu vēl citi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tehnoloģiju uzņēmumi, kuri strādā globāli, bet dažādu apsvērumu dēļ nav konsolidējuši savus biznesus Latvijā. Latvijā, piemēram, tāda ir visiem labi zināmā "Draugiem Group", kam pieder "Printful", "Mapon" un citi veiksmīgi tehnoloģiju uzņēmumi. Taču dažādu iemeslu dēļ "Draugiem Group" daudzus no saviem uzņēmumiem nav konsolidējuši savā Latvijas holdingā, līdz ar to arī mēs nevaram summēt šo uzņēmumu vērtību un iekļaut tos TOP30. Tas ir lēmums, ko pieņem pati grupa, un mēs, protams, būtu priecīgi, ja viņi to darītu Latvijā, taču jāsaprot, ka uzņēmumi darbojas globāli un izvēlējušies nekonsolidēt darbību šeit.

Tādējādi rezumējot – lai uzņēmums iekļūtu Baltijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, galvenais faktors ir globālās ambīcijas un spēja šīs ambīcijas realizēt.

Diskusijā par Latvijas vērtīgākajiem uzņēmumiem tika minēts, ka, lai uzņēmums veiksmīgi attīstītos pasaulē, svarīgs aspekts ir arī uzņēmumu caurspīdīgums. Ir skaidrs, ka šī joma uzlabojas, taču jau izsenis zināms, ka Latvijas uzņēmējiem ne vienmēr patīk būt līdz galam atklātiem. Kādi ir jūsu novērojumi, vai šajā jomā vērojams progress?

Tas ir mūžīgs process, jo korporatīvo pārvaldību un caurskatāmību nekad nevar sasniegt ideālā līmenī. Mēs pie šī jautājuma kopā ar "Nasdaq" biržu strādājam jau kopš pirmās topa veidošanas dienas. "Nasdaq" vērtē korporatīvo pārvaldību, tās kvalitāti, un ir daudzi uzņēmumi, kuru vērtējums jau tuvojas maksimālajiem 100 punktiem.

Kuru sektoru uzņēmumi ir līderi šajā jomā?

Pārsvarā tās ir bankas, taču jāsaka, ka arī valsts īpašumā esošie uzņēmumi pēdējo 3-5 gadu laikā ir būtiski uzlabojuši savu caurskatāmību. Vienlaikus daudzi valsts un arī privātie uzņēmumi vēl aizvien ir salīdzinoši noslēpumaini. Tomēr, ja uzņēmums vēlas būt liels un starptautisks, vienā brīdī tās akcionāriem un vadībai būs jāsaprot, ka caurskatāmība un sakārtotība ļaus gūt labākus panākumus, būs iespējams lētāk un izdevīgāk piesaistīt finansējumu, vieglāk atvērt kontus ārvalstu bankās un kompānija novēros daudzus citus ieguvumus. Uzņēmums nevar vienlaikus būt liels un ļoti konfidenciāls, šī kombinācija nav iespējama. Tā var strādāt nelielā tirgū, savā pilsētā vai Latvijas mērogā, taču globālā, Eiropas vai Baltijas mērogā tas vienkārši nav iespējams. Es domāju, ka tajā brīdī, kad uzņēmumi sapratīs, ka tas viņu biznesam ir izdevīgi, jo palīdz uzlabot rentabilitāti un samazināt finansējuma piesaistīšanas izmaksas, informācijas atklāšanas process noritēs daudz vieglāk un ātrāk. Taču tas viss prasa laiku.

Šogad TOP tiek veidots, balstoties uz 2021. gada finanšu rādītājiem, taču vai jaunākajā sarakstā jau vērojama arī šī gada kara un citu faktoru radīto satricinājumu ietekme?

Saraksta veidošanā izmantojam uzņēmumu gada pārskatus par iepriekšējo pilno gadu, kas ir 2021. gads, bet kompāniju vērtības noteikšanai ņemam vērā biržas reizinātājus, un šos datus mēs fiksējam tekošā gada 30. jūnijā. Līdz ar to rentabilitātes un finanšu rādītājos kara ietekme vēl neatspoguļojas, bet biržu reizinātāji kara seku faktorus šajā laikā jau bija iecenojuši. Protams, biržu reizinātāji dažādos tirgos atšķiras, tomēr kopējā tendence uzrāda lejupslīdi. Rezultāti gan atšķiras nozaru griezumā, līdz ar to tos nevar vispārināt. Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas izteiktāk varēs redzēt jau nākamā gada topā, jo to ietekme visvairāk atspoguļosies šī gada uzņēmumu gada pārskatos.

Sākoties karam, no ārvalstu investoru puses izskanēja bažas par to, ka Baltijas valstis atrodas tuvu Krievijai, bija vērojama piesardzība. Kādi šobrīd ir Jūsu novērojumi - vai ārvalstu investori attiecībā uz Baltijas uzņēmumiem šobrīd skatās ar piesardzību un kādas šobrīd ir mūsu reģiona iespējas piesaistīt investīcijas?

Krievijas iebrukums Ukrainā ir mainījis globālo situāciju drošības jomā, un pasaulē tiek pārskatītas daudzas drošības doktrīnas. Baltijas valstīm, Skandināvijai un citām Eiropas valstīm, kurām ir robeža ar Krieviju vai kurām Krievija ir pietiekami tuvu, ļoti būtiski šobrīd ir demonstrēt un pierādīt, ka tās iegulda aizsardzībā un drošībā, radot drošu vidi. Tas ir ļoti svarīgi.

Kopējā Eiropas un arī citu reģionu nostāja par Krieviju kā galveno Eiropas, un, iespējams, arī visas pasaules drošības apdraudējumu ir vienota, līdz ar to globālā mērogā notiek vienotas darbības, veiktas investīcijas un pieņemti nozīmīgi lēmumi.

Tas norāda uz to, ka arī mums darbs šajā jomā jāturpina, un investīciju ieplūšana Latvijā un Baltijā gan no ārvalstu, gan vietējo investoru puses būs atkarīga no tā, vai investīciju vide tiek uzskatīta par drošu un perspektīvu. Latvijas un Baltijas valstīm tam nopietni jāpievērš uzmanība un jāskaidro investoriem gan riski, gan arī iespējas.

Tāpēc es teiktu, ka esošā situācija nav tik slikta. Praksē esmu novērojis, ka tie ārvalstu investori, kuri atrodas tuvu Baltijas reģionam, šos riskus izprot un arī agrāk izprata, līdz ar to viņi tos kalkulē racionālāk un pragmatiskāk, tādēļ investīcijas turpina ieplūst.

Savukārt tiem investoriem, kuri, iespējams, atrodas tālāk no Baltijas, un kuriem attālums no Kijivas līdz Rīgai liekas tikpat liels kā no Kijivas līdz Harkivai, priekšstats ir daudz izplūdušāks un viņiem ir nekonkrētāka izpratne par riska līmeņiem, līdz ar to viņi vairāk atturas no investīcijām, taču visu investoru attieksme nav vienāda.

Piemēram, esmu dzirdējis par ASV kompānijām, kuras, ņemot vērā ASV un Ķīnas attiecību atdzišanu un kopējās tendences tirgos, uzskata, ka Ķīna kā tirgus kļūst riskantāka, tādēļ daļu no saviem biznesiem mēģina pārcelt uz Eiropu, un viņiem Baltija šķiet lielisks reģions. Tā ir tendence, kas var nākt par labu ne tikai Eiropai, bet arī Baltijai, tādēļ jāseko līdzi iespējām.

Visi procesi, kas šobrīd notiek pasaulē, globāli maina daudzas norises, un paredzu, ka tie var ilgt pat gadiem vai gadu desmitiem, tie iezīmēs drošības situāciju pasaulē, kas nākotnē lielā mērā ietekmēs arī Latvijas un Baltijas ekonomikas, un ar tiem jārēķinās.