Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas Rīgas lidostā pamatos Valsts prezidents Egils Levits, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K), SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris un projekta būvnieka "B.S.L. Infra" vadības komitejas loceklis Haralds Gorress dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas lidostā "Rīga" pamatos 7.decembrī iemūrēja laika kapsulu.
Atklājot pasākumu, Valsts prezidents Egils Levits uzrunā teica, ka šis ir ļoti nozīmīgs notikums Latvijai, Baltijai un visai Ziemeļeiropai, jo ar "Rail Baltica" projektu Latvijas ģeogrāfija tiek pārorientēta no rietumu-austrumu virziena uz ziemeļu-dienvidu virzienu.
"Tas nozīmē, ka iegūsim pilnvērtīgu savienojumu ar to ģeopolitisko telpu, kurā mēs jau atrodamies - ar Eiropas Savienības (ES) telpu, un mēs noslēgsim rēķinus ar pagātnes telpu, kurā mēs jau sen vairs neatrodamies," uzsvēra prezidents.
Levits laika kapsulā ievietoja vēstījumu, kurā teikts, ka Latvijas teritorija kopš seniem laikiem ir saistīta ar Eiropas lielajiem centriem, un "Rail Baltica" izbūve mūs no jauna pievieno Eiropas dzelzceļa tīklojumam.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) pauda, ka ar "Rail Baltica" staciju Rīgas lidostā tiek veidots mūsdienīgs pārsēšanās mezgls - no dzelzceļa varēs pārsēsties lidmašīnā un otrādi. Viņš teica, ka šādā veidā tiks uzlabota Latvijas savienojamība ar Eiropu, ar kaimiņvalstīm un arī ar Latvijas novadiem, pilsētām un ciemiem, kuros "Rail Baltica" līnijā tiks izbūvētas arī reģionālās stacijas.
"Ģeopolitiskie notikumi un karš Ukrainā parāda, ka "Rail Baltica" līnijai ir būtiska nozīme arī mūsu savienojamībai ar Eiropu kravu pārvadājumu jomā un militāri stratēģiskā nozīme, tāpēc Rīgas lidostas tuvumā tiks veidots arī loģistikas centrs specifiskas nozīmes kravām. Ļoti ceru, ka nākotnē šo loģistikas centru izmantot daudz nevajadzēs, bet "Rail Baltica" palīdzēs gatavoties arī nepatīkamiem notikumiem," pauda ministrs.
Kapsula ievietota vienā no estakādes balstiem, kas turēs virs autoceļa paceltu sliežu ceļu. Arī dzelzceļa stacijas pamati un bagāžas tunelis uz nākotnes lidostas "Rīga" termināli ir aktīvā darbu procesā un būs galvenās darba prioritātes 2023. gadam.
Pie lidostas top pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā, paredzēts gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Pati stacijas ēka iespaidīgi pacelsies virs zemes, jo "Rail Baltica" vilcienu ceļi lidostas teritorijā būs uz estakādēm. Stacijas ēkas ārējā veidolā dominēs koka elementi, pati ēka projektēta, lai būtu gan ērta un funkcionāla, gan iespējami energoefektīva.
Šī "Rail Baltica" posma izbūves gaitā tiks izveidots arī potenciālais savienojums kravu parka attīstībai nākotnē. Projekts dos attīstības impulsu Latvijai kopumā, tostarp lidostai, kura kontekstā ar gaidāmo "Rail Baltica" staciju un trasi, izstrādājusi vērienīgu attīstības stratēģiju savai teritorijai.
Vispirms tiek būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Kā nākamais darbu posms būs stacijas ēkas fasādes izveide, iekšējā apdare un labiekārtošana. Pēc tam sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve un sliežu būvniecība.
Plānots, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu nokļūt stacijā un lidostā pasažieri varēs ne tikai ar "Rail Baltica" starptautisko ātrvilcienu, bet arī ar regulāri kursējošu reģionālās satiksmes vilcienu. Ik pēc 15 minūtēm plānots nodrošināt dzelzceļa satiksmi ar ērtām pārsēšanās vietām, savienojot lidostu ar citām reģionālajām stacijām un Rīgas centru.
Dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā „Rīga” izbūves pasūtītājs ir "Eiropas Dzelzceļa līnijas", būvnieks - pilnsabiedrība "B.S.L. Infra". Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi – ceļu būves firma SIA "Binders" un viens no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Latvijā, kas specializējies daudzfunkcionālu objektu būvniecībā, AS "LNK Industries".
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
