Latvija šogad desmit mēnešos eksportēja preces 17,336 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 30,7% jeb 4,076 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 21,849 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 35,3% jeb 5,703 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tādējādi 2022.gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 39,185 miljardus eiro, kas ir par 33,3% jeb 9,78 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.
Tostarp oktobrī Latvija ir eksportējusi preces 1,815 miljardu eiro apmērā, kas ir par 15,1% jeb 321,7 miljoniem eiro mazāk nekā septembrī, bet par 15,7% jeb 246,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada oktobrī. Savukārt importējusi Latvija oktobrī ir preces 2,381 miljarda eiro apmērā, kas ir par 3,6% jeb 89,1 miljonu eiro mazāk nekā pirms mēneša, bet par 27,6% jeb 514,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada oktobrī.
Statistikas pārvaldē norāda, ka 2022.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā samazinoties no 45,7% līdz 43,3%.
Eksportējusi Latvija 2022.gada oktobrī visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles - 289,486 miljonu eiro vērtībā (15,9% no kopējā eksporta), kas ir par 11% mazrāk nekā septembrī un par 3,8% mazāk nekā 2021.gada oktobrī. Minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti eksportēti 224,027 miljonu eiro apmērā (12,3%), kas ir par 19,4% mazāk nekā pirms mēneša, bet 2,3 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 193,471 miljonu eiro (10,7%), kas ir par 7% vairāk nekā pirms mēneša un par 18,8% vairāk nekā gadu iepriekš.
Statistikas pārvaldē norāda, ka minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu 2022.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas eksporta pieaugums attiecīgi par 72,1 miljonu eiro un 24,6 miljoniem eiro. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles eksports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu eksportam par 64 miljoniem eiro jeb 50,6%.
Importā oktobrī lielākais īpatsvars bija minerālajam kurināmajam, naftas un tās pārstrādes produktiem, kas ievesti 619,967 miljonu eiro vērtībā (26% no kopējā importa apmēra), kas ir par 9,5% mazāk nekā septembrī, bet 3,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, seko elektroierīces un elektroiekārtas, kas ievestas 230,234 miljonu eiro vērtībā (9,7%), kas ir par 1% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 20,3% vairāk nekā 2021.gada oktobrī, kā arī mehānismi un mehāniskās ierīces, kas ievestas 197,377 miljonu eiro vērtībā (8,3%), kas ir par 14,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 30,1% vairāk nekā pirms gada.
Statistikas pārvaldē skaidro, ka minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2022.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 301,5 miljoniem eiro.
2022.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 3,5 procentpunktiem un bija 69,8%, savukārt kopējā importa vērtībā pieauga par 13,2 procentpunktiem - līdz 81,6%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā nemainījās un veidoja 9,5%, bet importā samazinājās par deviņiem procentpunktiem un bija 6,4%.
Oktobrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,5% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,5%), Vācija (7,2%) un Zviedrija (6,7%), bet nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (29,2% no importa kopapjoma), Igaunija (9,9%), Vācija (8,9%) un Polija (8,7%).
Statistikas pārvaldē arī informē, ka 2022. gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri eksporta vērtība uz Ukrainu pieauga par 20,1% jeb sešiem miljoniem eiro. To visvairāk ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu (galvenokārt medikamentu) un pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums attiecīgi par 2,5 miljoniem eiro un 2,2 miljoniem eiro.
Vienlaikus uz Krieviju attiecīgajā periodā palielinājās par 15,4% jeb 16,2 miljoniem eiro, bet uz Baltkrieviju – par 5% jeb 842 500 eiro. Eksporta pieaugumu uz Krieviju lielākoties ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums par 36,4% jeb 15,6 miljoniem eiro, savukārt uz Baltkrieviju - optisko ierīču un aparatūras eksporta kāpums par 37,2% jeb 1,2 miljoniem eiro.
Šogad oktobrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas palielinājās par 29,3% jeb 7,6 miljoniem eiro. To ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu (galvenokārt diagnostikas vai laboratorijas reaģentu uz pamatnes) importa pieaugums par 42,1% jeb 2,8 miljoniem eiro.
Vienlaikus imports no Krievijas samazinājās par 8,9% jeb 12,9 miljoniem eiro, ko galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu importa kritums par 52,6% jeb 7,4 miljoniem eiro. Imports no Baltkrievijas samazinājās par 16,7% jeb 2,6 miljoniem eiro, ko ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa samazinājums par 51,5% jeb 3,7 miljoniem eiro.
2022.gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 114 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 48 valstīm.