Kā Latvija attīsta inovācijas un tehnoloģijas. LIAA atbalsts un Eiropas finansējuma iespējas

Skaidrojot pavisam vienkārši, Egita saved kopā Latvijas uzņēmumus, pētniecības institūtus un universitātes ar Eiropas institūcijām, kas piešķir finansējumu pētniecībai un inovāciju izstrādei Eiropas līmenī. "Visbiežāk man lūdz palīdzību risināt konkrētus jautājumus ar Eiropas Savienības institūcijām, kā arī atrisināt neskaidrības konkursu noteikumos. Palīdzu veidot dialogu ar šīm institūcijām, kā arī veidoju Latvijas tēlu Briselē. Jāsaka godīgi – Briselē valda ļoti specifiska projektu vide, kur par Latviju zināja maz. Pateicoties dalībai dažādos projektos un vebināros, Latvijas vārds kļūst arvien labāk zināms gan pētniecības, gan biznesa aspektā," skaidro Egita Aizsilniece-Ibema.

Tā kā "Lat.Tech" šobrīd Egita darbojas viena pati, enerģija tiek fokusēta uz piecām tēmām – viedie materiāli (konkrēti: fotonika), bioekonomika (konkrēti: kokrūpniecība un pārtikas inovācijas), biomedicīna, viedās enerģētikas joma un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma. "Mans uzdevums ir novērtēt Latvijas uzņēmumus, pētniecības iestādes, universitātes, tehnoloģiju centrus – visus, kas saistīti ar šīm piecām tēmām. Atbalstu viņu centienus palielināt savu produktu vērtību un sagatavot ieiešanai starptautiskajā vidē. Runājot par nākotni, atklāšu, ka būs arī pārstāvniecība Šveicē, kas fokusēsies uz Latvijas uzņēmumu iespējām startēt Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) izsludinātajos konkursos. Nupat Latvijas Valsts prezidents viesojās Izraēlā, kur atklāja Tehnoloģiju pārstāvniecību šajā valstī."

Latvijas uzņēmumi visbiežāk jautā, kā atrast konsorciju, kurā iestāties. Egita skaidro, ka konsorcijs ir partneru grupa (uzņēmumi, pašvaldības, pētniecības centri utt.), kas kopā uzraksta projektu un to iesniedz konkursam, jo lielākoties Eiropas Savienība (ES) finansējumu piešķir nevis konkrētam uzņēmumam, bet konsorcijam. "Ir gadījumi, kad Latvijas pārstāvji uzņemas konsorcija koordinēšanu, bet lielākoties ērtāk ir kļūt par tematiska konsorcija partneri," viņa piebilst.

Nozīmīga Egitas darba daļa ir tikšanās ar dažādu valstu pārstāvjiem: "Gandrīz visām valstīm Briselē ir šāds pārstāvniecības birojs, ne tikai ES valstīm, bet arī Norvēģijai, Šveicei, Lielbritānijai un citām. Visi šo biroju pārstāvji, tāpat kā es, meklē piemērotas partnerības saviem klientiem, tādēļ vismaz reizi mēnesī tiekamies, lai apmainītos ar jaunāko informāciju. Kopā ar citu valstu birojiem rīkojam dažādus tematiskos pasākumus, piemēram, nesen tika aizvadīts ļoti veiksmīgs IKT nozares tīklošanās pasākums, kurā koncentrējāmies uz konkrētiem nākamā gada projektu konkursiem. Lai veicinātu jaunu konsorciju veidošanos, šo pasākumu rīkojām kopā ar Somijas, Igaunijas, Īrijas un Spānijas pārstāvjiem. Tas ir lielisks veids, kā satikt dažādu valstu pārstāvjus vienā dienā un izrunāt idejas, atrast potenciālos sadarbības partnerus," viņa skaidro.

"Ja vēl neesat sazinājušies ar LIAA, iesaku to izdarīt, jo arī Latvijā ir pieejami dažādi instrumenti, piemēram, inovāciju vaučeri. Ir arī jauns LIAA instruments – digitalizācijas vaučeris. Kad iespējas Latvijā izpētītas un izmantotas un gribat spert nākamo soli starptautiskajā vidē, iesaku sazināties ar mani," Egita iedrošina. Atliek tikai Egitai piezvanīt vai uzrakstīt e-vēstuli, un viņa piedāvās satikties video sarunā: "Vispirms gribēšu saprast, kāds ir jūsu tehnoloģiju izstrādes līmenis, kādi ir jūsu šī brīža izaicinājumi, tad runāsim par konkrētiem projektiem un finansējuma piesaisti. Jāsaprot, ka Eiropas fondi jūsu kontā neieskaitīs naudu mēneša laikā, tam būs jāvelta daudz laika." Egita uzsver, ka Briselē izsludinātie konkursi ir garāki nekā Latvijā, bet arī finansējuma apjoms ir krietni lielāks.

Finansējums, ko piedāvā Eiropas institūcijas, reti domāts jau gatavam produktam, jo ES nevēlas iejaukties tirgus ekonomikā. "Pārsvarā strādāju ar izpētes un attīstības (R&D) instrumentiem, kas radīti ideju attīstīšanai vai pašreizējo tehnoloģiju uzlabošanai. Eiropas Komisija veicina inovāciju izstrādi un testēšanu, tādēļ pastāv dažādi finanšu instrumenti un katram var atrast piemērotāko. Pētniecības institūti var saņemt finansējumu pat 100% apmērā, uzņēmumi līdz 75%," Egita norāda.

"Es palīdzēšu orientēties plašajā konkursu piedāvājumā, jo var gadīties, ka uzņēmējs noskata pārāk lielu konkursu, kurā iespēja vinnēt ir ļoti maza. Varu piedāvāt kādu mazāku konkursu, bet tas būs tiešs trāpījums. Jums nav jābūt inovatīvam uzņēmumam, jo stāsts ir par inovatīvu produktu izstrādi. Pieteikums var būt saistīts ar energoefektivitāti, digitalizāciju, droši var virzīt uz priekšu idejas, kas radušās hakatonos," mudina Egita.

Uzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt Eiropas institūciju finansējumu, jābūt pacietīgiem: "Vismaz vienam cilvēkam būs jāvelta šiem konkursiem laiks un pamatīgi jāiedziļinās Briseles terminoloģijā. Uzņēmuma vadībai jāapzinās, ka būs jāiegulda cilvēkresursi un nāksies pārorientēties uz ilglaicīgu domāšanu. Vislabāk veicas tiem uzņēmumiem, kas Eiropas finansējuma piesaisti uztver kā daļu no ilgākas stratēģijas. Turklāt mentāli jāsagatavojas arī atraidījumiem, tādēļ būs jāraksta vairākiem konsorcijiem un jārēķinās, ka naudu, iespējams, saņemsiet tālākā nākotnē."

Ātrākais veids, kā iegūt finansējumu, ir pieteikties Kaskādes grantiem, kas orientēti uz ļoti praktisku darbību: "Ja paveicas, finansējumu no 20 līdz pat 100 tūkstošiem eiro var saņemt pusgada laikā. Lai iegūtu lielāku finansējumu, var nākties ieguldīt ilgāku laiku, pat divus gadus, – lai izveidotu konsorciju, izstrādātu ideju un kopā ar partneriem uzrakstītu projektu. Noteikti ir vērts apsvērt Eiropas piedāvātās programmas kā biznesa plāna sastāvdaļu. Labāk mēģināt un kļūdīties par Eiropas naudu, nevis savu!" mudina Egita.

Pieteikšanās Eiropas fondu finansējumam ir pārbaudījums visai uzņēmuma komandai: "Pieņemot lielāku izaicinājumu, kas sākotnēji šķiet nesasniedzams, jūs varat tikai augt un pārbaudīt savus spēkus, saliedēt komandu. Un, pat ja projektu konkursā neuzvarat, saņemsiet kvalitatīvu ekspertu slēdzienu un ieteikumus, kas pieteikumā jāuzlabo. Bieži vien pieteikumu drīkst iesniegt vēlreiz, to var iesniegt arī citos konkursos. Protams, visiem gribas uzvarēt uzreiz, bet, pat ja tas neizdosies, jūs būsiet ieguvēji. Domāt globāli atmaksājas!"

Pirmie pārstāvniecības klienti bija no pētniecības nozares: "Latvijā lielākā daļa finansējuma pētniecībai nāk no Eiropas, esam atkarīgi no veiksmes konkursos. Ar valsts atbalstu nepietiek, tādēļ mērķtiecīgi strādājam ar ES pētniecības un inovāciju programmas "Apvārsnis" piedāvājumu." Šī programma darbojas kopš 2021. gada vasaras, un Egita priecājas, cik labi Latvijai veicies: "Gada laikā Latvija ir apguvusi jau 31 miljonu eiro, redzam, ka pētniecības nozare ir aktivizējusies. Biznesa sektora pārstāvji ir ieguvuši vairāk nekā četrus miljonus eiro, projektos finansējumu ieguvuši 25 uzņēmumi. Gribu izcelt uzņēmumu "Tilde", kas iepriekšējā "Apvārsnis Eiropa" periodā piedalījās 15 projektos un tagad ieguvis 400 tūkstošus eiro. Programmatūru izstrādes uzņēmums "SPH Engineering" ieguvis 350 tūkstošus eiro, bet LMT – 200 tūkstošus. Vēl viens labs piemērs ir "Virši-A", kas vides uzlabošanas programmā ieguva miljonu eiro, lai Latvijā izveidotu 20 elektrouzlādes stacijas. Vienmēr izceļu 3D fotonikas un optisko risinājumu ražotāju "Light Space Technologies", kas piedalījās EIC akseleratora pilota konkursā un ieguva 2,3 miljonus eiro. Man prieks, ka 18 Latvijas uzņēmumi 2022. gadā pieteicās šim grantam, diemžēl nespēja pārvarēt trešo kārtu. Ticu, ka nākotnē tas izdosies, jo granta apjoms ir ārkārtīgi vilinošs – 2,5 miljoni eiro."

Egita ir saskaitījusi, ka pusotra gada laikā sniegtas padziļinātas konsultācijas vairāk nekā 75 uzņēmumiem: "Tas nozīmē, ka esam izrunājuši konkrēto vajadzību, pieskatām aktīvos konkursos un regulāri sazināmies. Katra vajadzības atšķiras – daži vēlas tikai spodrināt savu tēlu starptautiskajā vidē, tādēļ iesaku konferences, kurās būtu vērts piedalīties, vai piedāvāju uzņēmumam pārstāvēt Latviju kādā no vebināriem. Citiem palīdzu atrast piemērotāko projektu konkursu, ja nepieciešams, iesaku ekspertu, ar kuru sadarboties, lai uzrakstītu pieteikumu."

"Ir jomas, kurās esam sasnieguši izcilības līmeni, gribu izcelt kvantu tehnoloģijas un kvantu skaitļošanas nozari, Andri Ambaini un Vjačeslavu Kaščejevu. Mūsu pētnieku idejas, ja tā var izteikties, daudziem Eiropā izsit korķus. Tomēr citās jomās vēl iepaliekam, un kopējā inovāciju vērtēšanas tabulā diemžēl esam trešie no beigām. Šajā reitingā tiek vērtēti dažādi kritēriji, piemēram, doktorantu skaits valstī, cik uzņēmumu izmanto digitalizāciju un izstrādājuši zaļos mērķus. Latvijas valdība spriež, kā mēs šajā tabulā varētu pakāpties uz augstāku pozīciju, jo esam valsts, kur ir cilvēkresursi, bet trūkst finansējuma. Mums ļoti patīk skatīties, kā veicas kaimiņvalstīm, un šajā kartē redzams, ka Latvija novērtēta kā "topošie inovatori" ("emerging innovators"), bet Lietuva un Igaunija ir nākamajā posmā – "vidēja līmeņa inovatori" ("average innovators").

Aplūko, kā Latvija un citas valstis izskatās inovāciju vērtēšanas tabulā.

Egita iesaka izmantot visas Eiropas piedāvātās iespējas, viena no tām ir Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (Enterprise Europe Network jeb EEN). Tas ir lielākais uzņēmējdarbības un inovācijas atbalsta kontaktpunktu tīkls, kas sniedz praktisku informāciju, atbildot uz specifiskiem jautājumiem Eiropas Savienības uzņēmējiem par Eiropas Savienības lietām. Viņa uzsver, ka tas ir brīnišķīgs instruments: "Kad uzņēmums interesējas par iestāšanos konsorcijā, vērts iesniegt savu projekta ideju arī EEN, jo tīkls apvieno daudzas organizācijas visā pasaulē. Ir gadījies, ka, piemēram, Spānijā kāds meklē tieši tādu partneri kā jūs, vienīgi nav iedomājies, ka varētu to atrast Latvijā. Ar EEN palīdzību varat kļūt par daļu no kāda lielāka projekta, tāpat EEN palīdz rast atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar ES likumdošanu un regulējumu. Var teikt, ka tas ir kā viedais "Google" rīks. Tā kā EEN ir ES finansēts pakalpojums, tas ir bez maksas, atliek to tikai izmēģināt!"