Šī gada trešajā ceturksnī mājokļu pieejamības indekss strauji kritis visās Baltijas galvaspilsētās. Lai gan algu kāpums turpinājās, straujš dzīvokļu cenu kāpums un augstākas procentu likmes pavilka mājokļu pieejamību uz leju, rāda "Swedbank" Baltijas Mājokļu pieejamības indekss (MPI).
Tas atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas atļauties iegādāties 55 kvadrātmetru lielu dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā.
Gada griezumā mājokļu pieejamības indekss krietni samazinājās. Algu pieaugums atpalika no dzīvokļu cenu kāpuma, kas kopā ar augošām procentu likmēm negatīvi ietekmēja mājokļu pieejamību. Viļņā un Tallinā mājokļu pieejamības indeksa vērtība noslīdēja līdz, respektīvi, 120.9 un 119.6. Kaut gan Rīgā mājokļu pieejamība ir krietni zemāka nekā iepriekš, tomēr tā saglabājas visaugstākā starp Baltijas galvaspilsētām – indeksa vērtība trešajā ceturksnī bija 176.6. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi bija par 76.6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
