Pirktspējas kritums un IKP sarukums – Latvijas Banka zīmē neiepriecinošu nākotni  (30)

Prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība, it īpaši energoresursu cenu jomā.

Šā gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze samazināta līdz 2,1% (septembrī – 3%). Taču kopējais redzējums par ekonomiskajiem procesiem ir mainījies maz, un gaidāms, ka 2023. gadā attīstība būs līdzīga iepriekš prognozētajai – –0,3% (septembrī – –0,2%).

Tomēr vienlaikus ar nelielo IKP kritumu paredzams būtiskāks mājsaimniecību patēriņa sarukums – par 5,6%. Pirktspējas samazināšanās negatīvi ietekmēs iedzīvotāju labklājības līmeni.

LB prognozē, ka tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās gaidāma 2024. gadā līdz iepriekš prognozētajiem 4,4%, un 2025. gadā paredzams 3,5% pieaugums.

Inflācija saglabājas augsta; prognozēs pieņēmumi par globālo pārtikas cenu pieaugumu un iekšzemes algu kāpumu ir palielināti.

Prognoze 2022. gadam ir 17,3% (septembrī – 16,9%), 2023. gadam – 10.9% (septembrī – 9,2%), 2024. gadam – 4.4% (septembrī – 3,4%). Inflācija 2025. gadā tiek prognozēta 3% līmenī.

Latvijas tautsaimniecībā šā gada beigas un nākamā gada sākums būs recesijas zīmē, taču recesija prognozējama īslaicīga un sekla. Tautsaimniecības lejupslīdi noteiks mājsaimniecību pirktspējas kritums, jo darba algu pieaugums būtiski atpaliek no inflācijas. To pilnībā nekompensēs valdības atbalsts un uzkrājumi, tāpēc tiks negatīvi ietekmēta mājsaimniecību labklājība;

Darba tirgus saspringums kopā ar minimālās algas kāpumu un sabiedriskajā sektorā atsevišķās jomās nodarbināto atalgojuma celšanu uzturēs vidējās algas pieaugumu nākamajos gados, atjaunojot pirktspējas kāpumu 2023. gada otrajā pusē. Pirmās bezdarba pieauguma pazīmes daļēji noteica ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanās darba tirgū. Saspringtais darba tirgus kopā ar īslaicīgu recesiju ļautu uzņēmumiem neveikt būtisku darbinieku skaita samazināšanu;

Nenoteiktības un augsto izmaksu apstākļos tuvākajos ceturkšņos investīciju dinamika neuzlabosies, taču turpmāk paredzams, ka ES fondu līdzekļu apguve un izmaksu stabilizēšanās tās aktivizēs;

Eksports līdz šim ir izrādījies pārsteidzoši noturīgs, lai gan recesija, visticamāk, neies secen arī tirdzniecības partnervalstīm. Eksporta attīstībai svarīga būs Latvijas uzņēmēju konkurētspējas pozīcija, ārējam pieprasījumam atjaunojoties.

LB vērtējumā valdības atbalsts krīzē – savlaicīgs, mērķēts, samērīgs, terminēts; vienlaikus fokuss uz strukturālajām pārmaiņām enerģētikā.