Ministru kabineta otrdienas sēdē apstiprināja grozījumus Būvniecības likumā, nosakot inženierkonsultanta definīciju un atbildības jomu, kārtību informācijas apmaiņai būvniecību kontrolējošo institūciju starpā, Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes paplašināšanu, kā arī regulējumu, lai apvienotu būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības sertifikātus vienā. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā.
Līdz ar grozījumiem likumā iekļauts inženierkonsultanta institūts un noteikta tā atbildības joma. Būvniecības nozarē jau ilgstoši tiek izmantoti dažādi Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas izstrādātie tipveida līgumi. Šobrīd Būvniecības likumā nav ietverts regulējums par inženierkonsultantu un tas rada neskaidrības regulējuma piemērošanai praksē, nav skaidra inženierkonsultanta loma būvniecības procesā, tā tiesības un pienākumi, kā arī atbildība. Līdz ar šiem grozījumiem Būvniecības likumā tiek ietverta inženirkonsultanta definīcija, tiek nostiprināta tā loma - pasūtītāja pilnvarotā persona, kas darbojas būvniecības ierosinātāja interesēs un pārstāv to procesā, kā arī noteikta inženierkonsultanta atbildība.
Tāpat likumā atrunāta kārtība informācijas apmaiņai būvniecību kontrolējošo institūciju starpā, piemēram, starp būvvaldēm, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, utt. Lai uzlabotu ēku ekspluatācijas uzraudzību un efektīvāk vērstos pret atbildīgām personām par ekspluatācijā pieļautiem pārkāpumiem likumprojektā ietverts regulējums, ka būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, lēmumu par būves bīstamību jānosūta informācijai citām būves ekspluatāciju vai darbības tajā kontrolējošajām institūcijām, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!