Nepieciešams efektivizēt būvniecības procesu, liecina būvnieku aptauja

Lai noskaidrotu Latvijas būvniecības ekspertu viedokli par būvniecības procesa efektivitāti attiecībā uz būvniecības procesu, riskiem un tipveida līgumiem, "Jurisconsultus" projekta "Būves nākotnei" ietvaros šovasar veica 395 nozares ekspertu aptauju un secināja, ka 91 % ekspertu ir vienisprātis – pārdomāti pārvaldīts būvniecības process nodrošina efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu. Novērtējot katru būvniecības posmu atsevišķi, teju visi posmi saņēma izteikti negatīvu novērtējumu: 74% ekspertu nav apmierināti ar būvprojekta kvalitāti, 68% – tehnisko izpēti, 66% – pasūtītāju kompetenci, 62% – nepārdomātu risku sadali starp pasūtītāju un būvnieku, savukārt 60 % – neefektīvu būvprojekta ekspertīzi. Labāku novērtējumu izpelnījās spēja novērst Covid-19 ierobežojumu sekas un būvuzraudzības kvalitātes novērtējums, attiecīgi 61% un 46%.

"Publiskajā telpā bieži dzirdam sūdzības par būvniecības kvalitātes trūkumu un vāju būvniecības procesu, kas noved pie strīdiem un tiesvedībām. Vasarā veiktā teju 400 būvniecības ekspertu aptauja apstiprina, ka visas būvniecības procesa stadijas ir kritiski svarīgas veiksmīgam rezultātam un visiem iesaistītajiem būvniecības procesa dalībniekiem ir nepieciešama efektīva sadarbība. Klasiskajā būvniecības procesā publiskā pasūtītāja sabiedrotie ir būvprojekta autors un būvprojekta eksperts, taču reti kad tiek runāts par inženierkonsultantu. Protams, šo lomu piedēvēt var virknei nozares ekspertu, tomēr inženierkonsultanta institūts lielākoties sastāv no profesionāļu komandas, kas atbild par pasūtītāja ieceres kvalitatīvu realizāciju, sniedzot nepieciešamās konsultācijas un pakalpojumus," saka Jānis Uzulēns, "Jurisconsultus" vadītājs, praktizējošs jurists darbā ar FIDIC līgumiem un "Būves nākotnei" projekta līdzdibinātājs.

91% aptaujāto būvniecības ekspertu ir vienisprātis, ka pārdomāti pārvaldīts būvniecības process nodrošinās efektīvu resursu izmantošanu. Tas apstiprina nepieciešamību pēc iespējas ātrāk Būvniecības likumā iestrādāt inženierkonsultanta institūtu, definējot tā tiesības, pienākumus un atbildības. Savukārt būvprojekta eksperta tiesības un pienākumi jākoncentrē tiešo pienākumu, t.i., būvprojekta ekspertīzes, veikšanai, visa veida konsultāciju darbu atstājot inženierkonsultanta ziņā.

Tāpat 76% aptaujāto ekspertu piekrīt, ka inženierkonsultanta piesaiste jau ieceres definēšanas posmā mazinās kļūdas tālākajā būvniecības procesā. "Pārsteidzošā kārtā Latvijas būvniecības nozare ir izvēlējusies nedaudz mazāk progresīvu attīstības ceļu, kas, iespējams, nodokļu maksātājiem maksā dārgāk. Proti, Publisko iepirkumu likums paredz gadījumus, kad būvniecības gaitā iespējams pieprasīt segt sadārdzinājumu dēļ faktiski nekvalitatīva būvprojekta, vai vienkārši tāpēc, ka iestājušies neparedzēti apstākļi. Abos gadījumos vietā ir jautājums par pasūtītāja kompetenci, un tā rezultātā izdarītajām izvēlēm pirmajā būvniecības stadijā, kad tiek definēta iecere un apzināts projekta potenciālo ieviesēju loks," piebilst Uzulēns.

2022. gada vasarā "Jurisconsultus" projekta "Būves nākotnei" ietvaros veiktajā aptaujā piedalījās 395 Latvijas būvniecības nozares eksperti; aptauja veikta RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes doktorantūras studijas disertācijas tēmas "Būvniecības procesa problēmas un risinājumi Latvijā" ietvaros.