Zemnieku saeimas novērtējusi 2022. gadu nozarē

Zemkopības ministrijas konkursā “Sējējs 2022” balvu par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā saņēma SIA “Mežacīruļi” īpašnieks Juris Cīrulis. Kopā ar ģimeni viņš ir izveidojis un attīstījis sekmīgu, inovatīvu daudznozaru lauku saimniecību,kas kalpo kā paraugs, informācijas un mācību bāze esošiem un topošiem lauksaimniekiem, kā arī citiem interesentiem. Vienlaicīgi Juris Cīrulis ilggadīgi aktīvi sadarbojas ar lauksaimniecības izglītības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām Latvijas zemnieka būtības popularizēšanā, viedokļa un vajadzību aizstāvēšanā. Juris Cīrulis ir arī LPKS „Latraps” un LPKS „Piena ceļš” dibinātājs.

Zemnieku saeima lepojas ar to, ka Juris Cīrulis ilgus gadus aktīvi darbojies organizācijā – viņa asais prāts, neordinārais domu gājiens un pozitīvā spēja rast kontaktus ar dažādiem cilvēkiem, ir devis milzīgu ieguldījumu lauksaimniecības attīstībā!

Lielāko vilšanos nozares pārstāvjos radīja Zemkopības ministrijas (ZM) vadības kurlums un nevēlēšanās sadzirdēt nozari, veidojot Stratēģisko plānu, kā arī pārspīlētā ZM centība akli ieviest virkni ES iegribas, kas rezultātā bremzē lauksaimniecības attīstību Latvijā. "Četru gadu laikā ZM pieņemtie lēmumi nozari nākotnē virza uz stagnāciju. Esam jau vairākkārt uzsvēruši šo problēmu, ka diskusijas ir, procesi ir, bet rezultātu nav vai tie ir pārāk vāji. Tā kā caurspīdīgs un efektīvs darbs pie esošā ministra bija teju neiespējams, lauksaimnieki ļoti gaidīja Saeimas vēlēšanas," norāda organizāicja.

Iepriekšējie divi gadi pagāja Covid-19 zīmē, bet šogad lielākos izaicinājumus radīja karš Ukrainā, kas pārmaiņas ieviesa katram Latvijas iedzīvotājam un uzņēmējam. Svārstīgas un neprognozējamas izejvielu un saražotās produkcijas cenas. Šīs izmaiņas iedzīvotājiem tas bija manāmas augstajos elektrības rēķinos un pārtikas cenu kāpumā, savukārt lauksaimniekiem nācās un izvērtēt savas saimniekošanas metodes, jo karadarbība radīja strauju degvielas, energoresursu un izejvielu cenu kāpumu.

Lauksaimnieki ātri mobilizēja savus spēkus un līdzekļus, lai sniegtu jebkāda veida palīdzību ukraiņiem. "Esam ārkārtīgi pārsteigti par cīņas sparu un nesavtību, ko mūsu biedri sniedz gan nodrošinot tehniskos, finansiālos līdzekļus un pārtiku, gan riskējot ar savu dzīvību frontes līnijā," akcentē biedrība.

"Liels darbs ieguldīts pie Nākotnes lauksaimniecības politikas un no Briseles nākošajām stratēģijām, regulām, iniciatīvām, direktīvām, kuru ieviešanu reālajā dzīvē mēs šobrīd pat nesaskatām kā iespējamu," vēsta Zemnieku saeima.

Darba gaitā liels izaicinājums bija neapjukt starp karu un ES zaļajām prasībām. Darbs joprojām turpinās, lai zaļais kurss ir nevis “kurss”, bet “vienošanās”. Kopā ar politiķiem ir jāpanāk, lai zaļā kursa ieviešanas gaitā ieguvējs ir cilvēks, daba un ekonomika, norāda biedrība.

Lai to panāktu, ir jābūt kopīgam redzējumam un mērķiem, kurus var sasniegt ar precīzām tehnoloģijām un zināšanām. Jau šobrīd var redzēt, ka apstiprinātais Latvijas stratēģiskais plāns lauksaimniecībā nav vērsts uz izaugsmi. "Tajā ir skaidri redzams, ka pie šāda scenārija ir jārēķinās ar ražošanas samazināšanos Latvijā. Lai to mainītu, ir nepieciešams spēcīgs līderis, kurš nebaidās uzdrīkstēties veikt drosmīgas un brīžiem pat nepopulāras izmaiņas," uzskata organizācija.

LOSP vadītājs Edgars Treibergs bija uzņēmīgs cilvēks, kas spēja saliedēt daudz un dažādas lauksaimniecības organizācijas, lai virzītos uz vienotu mērķi.

Biedrība “Zemnieku saeima” ir lauksaimnieku nevalstiskā organizācija Latvijā, kas apvieno vairāk nekā 800 biedrus, kuri pārstāv visas lauksaimniecības nozares. Biedri apsaimnieko vairāk nekā 662 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, saimniecībās nodarbinot vairāk nekā 6000 darbinieku. Biedrības darbības galvenais mērķis ir Latvijas lauksaimnieku interešu pārstāvniecība, iesaiste likumdošanas veidošanas procesos valsts un Eiropas Savienības līmenī, iestājoties par stabilu un ilgtspējīgu lauksaimniecības nozares attīstību Latvijā.