Ekonomisko lietu tiesa noraidījusi 'Rīgas pilsētbūvnieka' prasību pret būvkompāniju 'Velve'

Tiesā skaidroja, ka ar Ekonomisko lietu tiesas tiesneša 2022.gada 7.jūlija lēmumu ierosināta civillieta SIA "Rīgas nami" (pirms reorganizācijas nosaukums "Rīgas pilsētbūvnieks") prasībā pret "Velvi" par zaudējumu piedziņu. Prasība pamatota ar 2021.gada 30.jūlija Konkurences padomes (KP) lēmumu, kurā norādīts, ka vairākiem tirgus dalībniekiem savstarpēji vienojoties par tirgus sadali (kartelis), pārkāpts Konkurences likuma 11.pants. Prasībā lūgts piedzīt prezumētos zaudējumus 10% apmērā no kopējās līguma summas, kas ir gandrīz 1,7 miljoni eiro.

"Lieta izskatīta pirmās instances tiesā un ar 2022.gada 20.decembra spriedumu prasība noraidīta, konstatējot, ka prasītājs nav pierādījis, ka KP lēmumā norādītais konkurences tiesību pārkāpums ir attiecināms uz prasībā norādīto iepirkumu "Sociālo dzīvojamo māju projektēšana un būvniecība"," norādīja Ekonomisko lietu tiesā.

"Velves" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka šī gada vasarā "Rīgas pilsētbūvnieks" vērsās Ekonomisko lietu tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu teju 1,7 miljonu eiro apmērā pret "Velvi" par it kā iespējamu sadārdzinājumu konkursā "Sociālo dzīvojamo māju projektēšana un būvniecība". Pēc pušu uzklausīšanas Ekonomisko lietu tiesa šī gada 20.decembrī nolēmuma noraidīt prasību, atzīstot, ka prasītājs nav pierādījis iepirkuma saistību ar KP lēmumu un aizliegto vienošanos, kā arī konkrētus zaudējumus.

Kā skaidro "Velves" pārstāvis Agris Bitāns, lai arī šo prasību izskatīja tas pats tiesnesis, kas skatīja Rīgas domes prasību pret "Velvi" uz tā paša KP lēmuma pamata, taču iznākums ir pilnīgi pretējs.

"Atšķirīgais lietas iznākums ļauj izdarīt secinājumu, ka beidzot tiesa sāk vairāk iedziļināties sarežģītajā lietas būtībā, tostarp par pušu atbildību saistībā ar konkurences pārkāpumu pierādīšanu. Un, pat, ja tiek ignorēts apstāklis, ka KP lēmums nav stājies spēkā, šis spriedums apliecina, ka ar KP lēmumu tomēr nepietiek, lai konstatētu zaudējumus - katrā gadījumā nopietni jāizvērtē, vai reāli tiešām ir bijis sadārdzinājums," uzskata Bitāns, norādot, ka šis spriedums ļauj piesardzīgi optimistiski raudzīties uz iespējamo iznākumu arī Rīgas domes sprieduma pārsūdzībā.

Jau ziņots, ka KP 2021.gadā atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Astoņas no kopumā desmit KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu, bet, tā kā vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, kopumā lietā kā prasītāji ir 13 uzņēmumi.

Apvienotā lieta ierosināta par "Skonto būves", "Latvijas energoceltnieka", "Rere būves" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", "Arčera", "LNK Industries", "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", "Re & Re", "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)", "Merks" un tā mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" un "Arčera" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegumiem.

KP lēmumu no 10 sodītajiem uzņēmumiem nav pārsūdzējuši divi - "Velve", ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", kā arī "RBSSKALS būvvadība".

Gadījumā, ja tiesa pasludinās pieteicējiem nelabvēlīgu spriedumu - viņiem būs jāmaksā sods un nedrīkstēs piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret viņiem varēs sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.