Savukārt vairākiem komersantiem, kuriem šķeldas cena iepriekšējos mēnešos bijusi nemainīga, līdz ar gadu miju cena pārskatīta, rezultātā tarifiem pieaugot. Apdzīvotās vietās, kur ražošanā izmanto dabasgāzi, tarifi joprojām ir augstāki, salīdzinot ar tām vietām, kur ražošanā izmanto šķeldu vai granulas. Mājsaimniecībām līdz šā gada 30. aprīlim joprojām tiek piemērots valsts atbalsts.
Janvārī ir vērojams atšķirīgs tarifu diapazons dažādās Latvijas apdzīvotās teritorijās, ko būtiski ietekmē izvēlētais kurināmā veids siltumenerģijas ražošanā. Siltumenerģijas komersantiem, kuri ražošanā izmanto šķeldu vai granulas, tarifi š.g. janvārī pamatā ir robežās 75–120 EUR/MWh, dažos gadījumos pārsniedzot minēto robežu, sasniedzot pat 200 EUR/MWh. Savukārt tiem, kuri siltumenerģiju ražo no dabasgāzes, tarifu diapazons lielākoties ir 140–220 EUR/MWh, vien dažos gadījumos nedaudz pārsniedzot minēto slieksni.
Salīdzinot ar apkures sezonas sākumu (01.10.2022.) diapazons siltumenerģijas tarifiem, kur ražošanā izmanto dabasgāzi, ir samazinājies, bet tajos gadījumos, kur ražošanā izmanto šķeldu, tarifu diapazons ir plašāks. Lielākas diapazona izmaiņas galvenokārt saistītas ar jauniem noslēgtiem šķeldas piegādes līgumiem. Pārsvarā tie ir komersanti, kuriem ilglaicīgi šķeldas cena bijusi nemainīga un, kas pārskatīta brīdī, kad tās cena ir augstāka par iepriekšējo.
Janvāri zemāki siltumenerģijas tarifi ir piemēroti 11 Latvijas apdzīvotajās teritorijās, bet augstāki – septiņās. Siltumenerģijas tarifu samazinājums saistīts ar dabasgāzes cenas kritumu biržā, tikai dažās apdzīvotās teritorijās tarifu samazinājums ir, pateicoties zemākai biomasas cenai.
"Izmaiņas tarifos primāri nosaka kurināmā cenas un, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, kurināmā īpatsvaram tarifā ir lielāka ietekme. Šobrīd gan dabasgāzes, gan šķeldas resursu tirgū ir vērojams cenu samazinājums. Tomēr pāragri prognozēt situācijas attīstību, lai varētu apgalvot, ka dabasgāzes tirgus ir stabilizējies un energoresursu cenas samazināsies ilgtermiņā. Dabasgāzes cenas kritumu decembrī ietekmējusi gan āra gaisa temperatūra, gan arī epidemioloģiskā situācija Ķīnā, kuru rezultātā viens no lielākajiem dabasgāzes patērētājiem pasaulē – Ķīna šobrīd uzrāda pieprasījuma samazināšanos. Ja situācija ar Ķīnas ekonomiku tuvāko mēnešu laikā uzlabosies, pieprasījums pēc dabasgāzes ražošanas procesu nodrošināšanai augs, kas var atkal radīt arī dabasgāzes cenas pakāpenisku pieaugumu," stāsta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Alda Ozola.
SPRK priekšsēdētāja norāda, ka, ja pašreizēja situācija dabasgāzes tirgū saglabājas līdz pat apkures sezonas beigām, daļai komersantu var prognozēt siltumenerģijas tarifu samazinājumu, kuriem dabasgāzes cena mainās katru mēnesi vai arī ir noslēgti dabasgāzes piegādes līgumi uz īsu laika periodu."
Apkopojot datus uz š.g. janvāri, 12% siltumenerģijas tarifu ir zem valsts atbalsta sliekšņa (68,00 EUR/MWh) – diapazonā no 46 EUR/MWh līdz 60 EUR/MWh. Salīdzinājumā ar citiem tik zems tarifs pārsvarā ir tiem komersantiem, kam tarifs nav pārskatīts vairākus gadus. Daļa no šiem komersantiem ir iesnieguši SPRK pilnos tarifu projektus izskatīšanai, kas ietver visu komersanta izmaksu vērtēšanu. Proti, ne vien kurināmā izmaksu (kā tas ir komersantu pašu noteikto tarifu gadījumā), bet arī nolietojuma, remontdarbu izmaksu vērtēšanu, nodotā siltumenerģijas apjoma izmaiņas u.c. Tipiski pilna tarifa projektā iekļauto izmaksu vērtēšanu komersanti veic reizi 3–5 gados.
Lai arī tirgus tendences rāda, ka kurināmā cenas gan biomasai (šķelda, granulas), gan dabasgāzei samazinās, tiem komersantiem, kuriem tarifi nav ilglaicīgi pārskatīti, līdz ar jauna kurināmā piegāžu līguma slēgšanu, kurināmā cenas rezultātā būs augstāka par iepriekš līgumā iekļauto. Attiecīgi tajās apdzīvotajās teritorijās, kur pašlaik tarifs ir zemāks, jārēķinās ar iespējamām tarifa izmaiņām.