"Ostām mūsu valsts tautsaimniecības attīstībā ir nozīmīga loma, un pagājušajā gadā sasniegtie rezultāti rāda, ka kopumā nozare sekmīgi pielāgojas jaunajai ģeopolitiskai realitātei. Ostas radušas iespējas veidot alternatīvas loģistikas ķēdes un aktīvāk piesaista kravas no jauniem mērķa tirgiem. Esmu pārliecināts, ka virziens tālākai izaugsmei ir ražošana ar augstu pievienoto vērtību un preču aprites kanālu stabilizācija," komentē satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.
Kopējo ostu kravu apgrozījuma pieaugumu 2022. gadā veicināja pozitīvs kāpums ogļu, konteineru, ro-ro un kokmateriālu kravu segmentā.
Pateicoties tam, ka Latvijas ostām ir atbilstoša infrastruktūra ogļu uzglabāšanai un pārkraušanai, tās ir spējušas piesaistīt ogļu kravas no jauniem reģioniem - Kazahstānas, Āfrikas un citām valstīm. No 2022. gada augusta pieprasījums Eiropā pēc oglēm no citiem tirgiem ir palielinājies saistībā ar Eiropas Savienības sankcijām Krievijas ogļu importam.
Lielākais kravu apgrozījums bijis Rīgas ostā, sasniedzot 23,5 miljonus tonnu jeb, salīdzinot ar 2021. gadu, apgrozījums bija par 9,4% lielāks. Pozitīvo apgrozījuma tendenci Rīgas ostā noteica pārkrautās ogļu un konteineru kravas. Ventspils ostā kravu apgrozījums pieaudzis, pateicoties pārkrautajām naftas produktu, ogļu un ro-ro kravām. Kopējais apgrozījums sasniedza 14,7 miljonus tonnu, kas, salīdzinot ar 2021. gadu, ir pieaugums par 33,1%. Savukārt Liepājas ostā kravu apgrozījuma pieaugumu veicināja kāpums labības un ro-ro kravām. Liepājas osta aizvadītajā gadā sasniegusi vēsturiski lielāko apjomu, pārkraujot 7,6 miljonus tonnu kravu, kas ir pieaugums par 7,8%, salīdzinot ar 2021. gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
