Būvdarbus plānots sākt šī gada pirmajā pusē, bet 2025. gadā sākt elektroenerģijas ražošana. Šobrīd notiek noslēdzošās sarunas ar potenciālajiem stratēģiskajiem partneriem par investīciju piesaisti projektam. Investīcijas vēja parkā pārsniegs 120 milj. eiro.
Noslēgta ir arī vienošanās ar AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) par 90 MW jaudas pieslēguma izbūvi pārvades tīklam, kam 2022. gadā izstrādāts un saskaņots būvprojekts. Pieslēguma izbūvi plānots sākt vienlaicīgi ar vēja parka būvdarbiem.
Šobrīd norit vēja parka iestatījumu un darba režīmu saskaņošana ar dažādām institūcijām.
"Laflora" vēja parka projektu attīsta kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma "Laflora" meitasuzņēmums "Laflora Energy" sadarbībā ar vēja parku attīstītāju SIA "Windy".
"Šādu liela mēroga projektu attīstība ir sarežģīta, bet vienlaikus sniedz arī jaunas iespējas. Esam paplašinājuši vēja parka projektu ar otro kārtu, kas paredz vēja un saules hibrīdelektrostaciju izveidi Kaigu purvā ar papildus vēl 110 MW plānoto uzstādīto jaudu, ko esam rezervējuši AST. Tas nozīmē, ka kopējā atjaunīgās enerģijas jauda Kaigu purvā nākotnē sasniegs 200 MW," saka "Laflora Energy" valdes loceklis Uldis Ameriks.
"Ņemot vērā sarežģīto situāciju enerģētikas sektorā, meklējam veidus, kā pēc iespējas paātrināt projekta realizāciju, lai varam uzsākt piegādāt bezizmešu elektroenerģiju. Iepriekšējā gadā esam intensīvi strādājuši pie visu veidu inženierizpētēm, lai atrastu optimālākos tehniskos risinājumus turbīnu pamatiem, pievedceļiem u.c. Piemēram, noslēdzot vēja mērījumu kampaņu bijām patīkami pārsteigti par rezultātiem, kas pārsniedza sākotnējās prognozes," norāda "Laflora" vēja parka attīstītāja "Windy" pārstāvis Aleksejs Mitušovs.
Šis projekts ļaus sasniegt "Laflora" klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, kā arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai, uzsver Ameriks.
Kaigu purvā tuvākajos gados noslēgsies kūdras ieguve, tāpēc tiek plānota šīs teritorijas tālāka izmantošana jeb rekultivācija – atjaunīgās enerģijas ražošana. Ar tur saražoto zaļo enerģiju "Laflora" nodrošinās elektroenerģijas pašpatēriņu kūdras produktu ražotnē un tehnoloģiskajos procesos, kā arī veidos zaļo industriālo zonu.
"Industriālajā zonā, veicinot kūdras vietējo patēriņu, plānots attīstīt Baltijā lielāko un modernāko stādu audzētavu, kurā ietilps siltumnīcu kompleksi dārzeņu un meža stādu audzēšanai. Plānots izveidot ražotnes, kas aprobēs inovatīvus un oglekli sekvestrējošus produktus, par ko jau šobrīd sākti pētījumi sadarbībā ar zinātniekiem. Iecerēts piesaistīt aprites ekonomikas uzņēmumus un ražotnes ar augstu energopatēriņu ražošanas procesos, ļaujot tiem ražot klimatneitrāli. Tas ļaus saglabāt gan esošās 290 darbavietas, gan radīt papildus ap 120 jaunas darba vietas. Šobrīd paralēli sarunām par investīciju piesaisti vēja parkam, kas ir atslēga zaļās industriālās zonas izveidei, notiek aktīvas sarunas par investīciju piesaisti tās attīstībai," norāda "Laflora" attīstības direktore Sabīna Alta.
"Laflora" ir viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, kas ražo kūdras substrātus dārzkopībai, mežsaimniecībai un lauksaimniecībai kopš 1995. gada. Uzņēmumā nodarbināti 290 darbinieki, 2023. gadā uzņēmuma neto apgrozījums pēc neauditētiem datiem sasniedzis 31,6 milj.eiro.
Par "Laflora" vēja parku:
- Vēja turbīnu skaits: 22
- Turbīnu augstums: 251 m
- Vēja parka jauda pirmajā projekta fāzē: 90 MW
- Vidēji gadā saražotā enerģija: 300 000 MWh jeb aptuveni 5% no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā
- Oglekļa ietaupījums līdz 2050: 2,8 milj.t CO2 ekv.
- Investīcijas vēja parka izveidē: vairāk nekā 120 milj.eiro
- Vēja parka atklāšana: 2025. gadā
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
