Latvija iestājas pret Eiropas Parlamenta (EP) ierosinājumu izslēgt no meža izņemto koksni no atjaunojamās enerģijas mērķa aptvēruma, ilgtspējas kritērijiem un visām valstu atbalsta shēmām, kas tādējādi koksni pielīdzinātu fosilajam kurināmajam, informēja Klimata un enerģētikas ministra stratēģiskās komunikācijas padomniece Beate Barkāne.
EP rosina veikt grozījumus Atjaunojamo energoresursu direktīvā. Lai arī šie grozījumi nenozīmē biomasas kurināmā izmantošanas aizliegumu, to rezultātā meža biomasas kurināmais netiktu uzskatīts par nulles CO2 emisiju kurināmo un tiktu pielīdzināts fosilajam kurināmajam. Tas nozīmētu papildus emisiju kvotu nodošanu, kas savukārt padarītu bioenerģiju finansiāli neizdevīgāku.
Barkāne skaidro, ka šāds regulējums attiektos uz pašvaldību katlu mājām, kurās pamatā kā kurināmo izmanto šķeldu. Ierosinājumi paredz, ka atbalstu nevarētu saņemt sadedzināšanas iekārtas, kuru jauda pārsniedz 7,5 MW. Grozījumi neattiektos uz malkas kurināšanu individuālu mājokļu krāsnīs.
Klimata un enerģētikas norāda, ka šāds ierosinājums var apdraudēt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iespējas nodrošināt enerģētisko drošību, izmantojot vietējo atjaunojamo enerģiju, tādā veidā arī ietekmēt ES virzību uz klimatneitralitāti. Minētais priekšlikums varētu veicināt fosilo, arī importēto energoresursu izmantošanu, lai dalībvalstis varētu nodrošināt sevi ar nepieciešamo enerģiju, īpaši siltumenerģiju. Šāda ierosinājuma pieņemšanas gadījumā, bioenerģija var zaudēt priekšrocības tās izmantošanai.
Kopumā Latvija atbalsta ES virzību uz plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu, taču EP ierosinājums pilnībā izslēgt koksni no atjaunojamās enerģijas un ilgtspējīga kurināmā aptvēruma, var pārtraukt Eiropai nepieciešamo vietējās enerģijas piegādi, kā arī radīt ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju.
Klimata un enerģētikas ministrija aicina EP meklēt tehnoloģiskos risinājumus un veicināt pētījumus, lai attīstītu alternatīvas un ES ilgtermiņā būtu iespējams pāriet uz bezemisiju tehnoloģijām siltumapgādē, kas ir īpaši svarīgas valstīm ar zemām ziemas temperatūrām un būtiski lielāku apkures dienu skaitu nekā Eiropas Savienībā vidēji.
Šobrīd ES Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta starpā notiek trīspusējas sarunas par grozījumiem minētajā direktīvā. Līdz šim ir notikusi tikai viena sanāksme, kas attiecās uz šiem bioenerģijas jautājumiem, tādēļ šos grozījumus vēl ir iespējams mainīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
