Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs 2. februārī sasaucis tikšanos ar Konkurences padomi (KP), Iepirkumu uzraudzības biroju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju un Autotransporta direkciju (ATD), lai uzsāktu sarunas par iespējām, kā tiesiskā veidā lauzt jau esošos līgumus ar pārvadātājiem, kas iesaistīti pasažieru pārvadājumu kartelī, "Delfi Bizness" informēja Vitenberga padomniece Aļona Zandere.
Tāpat tiks runāts par to, kā nodrošināt pārvadājumu nepārtrauktību tīkla daļās līdz ar līgumu laušanu.
“KP identificētā aizliegtā vienošanās pārvadājumu nozarē ir satraucoša un raida skaidru signālu par to, ka esošais publiskā iepirkuma likums un citi saistītie tiesību akti attiecībā uz jau noslēgto līgumu laušanu, ir bijuši neefektīvi. Nav normāli, ka kartelī iesaistīti uzņēmumi turpina sniegt pakalpojumu, it kā nekas nebūtu bijis. Svarīgi kopīgiem spēkiem saprast, kā to tiesiskā veidā iespējams risināt, jo problēma attiecas gan uz konkrētu aizliegtu vienošanos pārvadājumu nozarē, gan arī citur, piemēram, būvniecībā vai potenciāli citos publiskajos iepirkumos nākotnē,” norāda Vitenbergs.
Paralēli, ņemot vērā Konkurences padomes lēmumu, ministrs uzdevis ATD rast risinājumus, lai līguma laušanas gadījumā tiktu nodrošināta pārvadājumu nepārtrauktība.
Jau vēstīts, ka trīs sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji, kurus KP sodījusi par aizliegtu vienošanos ATD organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionu maršrutos uz desmit gadiem, ir AS "Liepājas autobusu parks" (LAP), AS "Nordeka" un SIA "Latvijas Sabiedriskais Autobuss".
KP izpētē secinājusi, ka uzņēmumi apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju, tai skaitā par dalības nosacījumiem iepirkumos, vienojoties par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētās sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkuma lotēs, lai katrs iepirkumā spētu iegūt pakalpojuma sniegšanas tiesības maršrutos maksimāli pietuvināti noteiktajai robežai vienam pretendentam - 15 miljoni kilometru gadā.
Saskaņā ar KP sniegto informāciju LAP piemērots 862 732,98 eiro sods, "Latvijas Sabiedriskais Autobuss" - 474 555,03 eiro sods, bet "Nordeka" - 637 635,80 eiro sods.