Meža zemes un lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirgus segments pierādījis sevi kā stabils un noturīgs pret dažādām, tostarp ģeopolitiskajām, kā arī kokmateriālu un finanšu tirgus svārstībām, secina nekustamo īpašumu kompānija "Latio".
Ārvalstu investoru interese turpina pieaugt, un šobrīd tiek pirkti arī tādi īpašumi, ko iepriekš interesenti neizskatīja kā iegādes vērtus. Līdztekus augstajam pieprasījumam palielinās īpašumu cenas.
Svarīgs aspekts šajos tirgus segmentos ir operatīva un efektīva īpašumu vērtēšana. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, arvien vairāk darījumu notiek, izmantojot vairāksolīšanu – vienam īpašumam ir vairāki potenciālie pircēji, un, kādam solot vairāk, cena paaugstinās. Rezultātā īpašnieks objektu var pārdot ievērojami dārgāk nekā noteikts sākumcenā, ziņo "Latio".
Pēc tās aprēķiniem, mežu cenas kāpušas par 74%. Vidējās cenas 2022. gadā ir nedaudz zezm 3500 eiro par hektāru, bet ar "Latio" korekciju – ap 4000 eiro par hektāru.
Statistiski kopējais darījumu skaits ar meža zemēm samazinājies jau divus gadus pēc kārtas, pārskatā norāda kompānija, savukārt kopējā vidējā iegādātā platība darījuma ietvaros gandrīz visos reģionos ir pieaugusi kopš pagājušā gada pirmā pusgada.
Neskatoties uz atsevišķiem darījumiem ar rekordaugstām summām, lauksaimniecības zemes cenai pārsniedzot pat 12 tūkstošus eiro par hektāru, statistiski vidējās cenas lauksaimniecības zemēm pērn turējās dažu tūkstošu eiro robežās par hektāru. Zemgalē vidējā cena pērn bija 4472 eiro/ ha, bet Kurzemē – 4295 eiro/ha.
Zemgalē un Sēlijā fiksētas arī valstī augstākās vidējās nomas maksas, atkarībā no novada svārstoties robežās no 70 līdz 300 eiro par hektāru, savukārt zemākā maksa bija vērojama Latgalē, kur par viena hektāra nomu prasīti 70-150 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
