Visvairāk parādnieku, analizējot pēc juridisko personu – parādnieku skaita, šī gada sākumā bija vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā – 16,4%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 8,42%, būvniecībā – 7,8%, apstrādes rūpniecībā – 6,98%, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – 5,27%. Savukārt pēc kopējā parādu apjoma vissliktākā situācija bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, apstrādes rūpniecības, būvniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.
"Uzņēmumu darbību šī brīža situācijā ietekmē izejvielu, transporta, ražošanas un citu izmaksu pieaugums, kā arī mainīgā eksporta un noieta situācija. Uzņēmums, kas vēl pirms mēneša veiksmīgi darbojies, finanšu grūtībās var nonākt strauji. Taču nodokļu parādu esamība ir tikai viens no trauksmes zvaniem uzņēmuma partneriem, lai sevi laikus pasargātu. Par negatīvām tendencēm var liecināt arī darbinieku skaita izmaiņas, informācija par jaunām tiesvedībām un uzņēmuma saistība ar citām ekonomiski neaktīvām juridiskajām personām. Lielākā daļa šo datu, kas var liecināt par uzņēmuma nonākšanu finanšu grūtībās, ir publiski pieejami," saka atvērto datu platformas "Okredo" vadītāja Gerda Jurkoniene.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
