Energoefektivitātes projekti prasa pat četrus gadus, process ir jāpaātrina, uzsver LBA

Līdz ar to procesa laikā rodas dažādi neparedzēti apstākļi, kas iespaido tālākos procesus un rezultātā var rasties sniega bumbas efekts. Labs piemērs ir Covid-19, kam sekoja karš Ukrainā un paredzams, ka dažāda veida lielāki vai mazāki notikumi būs arī visā ES fondu plānošanas periodā līdz pat 2030. gadam. Realizācijas termiņu saīsināšana būtiski var mazināt riskus, kas saistīti ar neparedzētu ārējo apstākļu ietekmi uz projekta īstenošanu. Būvnieku ieskātā vēlamais termiņš tipveida māju projektam, sākot no idejas līdz realizācijai būtu divi gadi.

Lai būtiski paātrinātu energoefektivitātes pasākumu realizāciju, būtu jāatrisina šādi pamatizaicinājumi – uzlabot procesu, kā nokļūt līdz finansējumam, un samazināt tehnisko birokrātiju būvdarbu laikā.

Runājot tieši par finansējuma pieejamību, organizācija kā vienu no risinājums redz valsts Mājokļu energoefektivitātes fonda izveidi, kurā tiek paredzēts budžeta finansējums vairākiem gadiem uz priekšu, izstrādāti vienoti un nemainīgi noteikumi atbalsta saņemšanai, ja tiek sasniegti konkrēti energoefektivitātes kritēriji (piemēram, "Altum" atbalsta programma ar beznosacījumu atbalstu 30% apmērā, ja tiek panākts 30% energoefektivitātes uzlabojums apkurei). Pastāvīgi un nemainīgi finansējuma saņemšanas noteikumi dos iespēju kāpināt apjomus, bet ar nosacījumu, ka programmām nebūs liekas birokrātijas un fokuss būs uz rezultāta sasniegšanu, nevis procesu.

Kritiski svarīgi ir izveidot vienkāršu un pieejamu kredītresursu energoefektivitātes pasākumu realizēšanai. Risinājums varētu būt līdzīgs kā ar studiju kredītiem, kur iepirkuma procedūras rezultātā valsts noslēdza līgumu ar komercbankām, kas piedāvāja labākos nosacījumus. Vienlaicīgi tas neizslēgtu iespēju finansējumu piesaistīt arī no citiem avotiem.

LBA ir nosūtījusi savus priekšlikumus Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai.