Kompānijā norāda, ka šogad 25. februārī stājās spēkā Eiropas Padomes regula par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Atbilstoši regulai no 2023. gada 27. marta ir aizliegts Krievijas valstpiederīgajiem vai fiziskām personām, kas uzturas Krievijā, ieņemt amatus kritisko infrastruktūru, Eiropas kritisko infrastruktūru un kritisko vienību īpašnieku vai operatoru pārvaldības struktūrās.
"Latvijas gāzes" meitassabiedrība "Gaso" ir nacionālai drošībai nozīmīga kapitālsabiedrība, kurai pieder kritiskā infrastruktūra - dabasgāzes sadales tīkls. Ievērojot minēto, kā arī starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likuma prasības, "Latvijas gāze" veiks visas darbības, lai nodrošinātu nepieciešamās izmaiņas turpmākajā "Gaso" pārvaldības struktūrā atbilstoši regulas prasībām noteiktajā termiņā.
Cita būtiska ietekme uz "Latvijas gāzes" saimniecisko darbību nav.
"Latvijas gāze" apliecina, ka saimnieciskajā darbībā, sniedzot dabasgāzes tirdzniecības un piegādes pakalpojumus, ievēro Latvijas, Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas normatīvus, tostarp likumus, noteikumus, lēmumus, rezolūcijas, kas sevī iekļauj un/vai ir saistīti ar sankciju piemērošanu un citiem ierobežojumiem attiecībā uz virkni personu, jurisdikciju un teritoriju, kā arī ASV normatīvus, kuri ietver un/vai ir saistīti ar sankciju piemērošanu un citiem ierobežojumiem.
Jau ziņots, ka "Latvijas gāze" ir sākusi "Gaso" pārdošanas procesu.
"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis iepriekš stāstīja, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējumam "Gaso" nevar pārvaldīt Krievijas vai Baltkrievijas akcionāri, un, ņemot vērā, ka "Latvijas gāzei" ir Krievijas valsti pārstāvoši akcionāri, "Gaso" ir jāpārdod.
"Pārdošanas process ir sācies, un es ceru, ka tas rezultēsies šā gada vidū," teica Kalvītis, piebilstot, ka vairāk neko komentēt nevar, jo visa pārdošanas procedūra ir konfidenciāla.