Nordeka autobuss
Foto: LETA
Autotransporta direkcijai jāatkāpjas no 200 miljonus eiro vērtiem valsts līgumiem ar AS "Nordeka", kas paredzētajā laikā nav sācis pasažieru pārvadājumus Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs, atzinusi Administratīvā tiesa.

Kā informēja tiesā, spriedums pieņemts 2. martā. Tiesa nosprieda, ka direkcijai nebija nekāda pamata "Nordeka" dot papildu laiku pārvadājumu sākšanai. Līdz pat šai dienai "Nordeka" nav sākusi sniegt pakalpojumus Vidzemē, kur pārvadājumus turpina nodrošināt iepriekšējais pārvadātājs - AS "CATA".

Tiesa secināja, ka Autotransporta direkcija patvaļīgi grozīja iepirkuma līgumus ar "Nordeka" un pagarināja termiņu jauno autobusu uzrādīšanai un pārvadājumu sākšanai. Tā kā "Nordeka" vēl nav sākusi pārvadāt pasažierus Vidzemē, tiesa atzina, ka Autotransporta direkcijas pienākums ir iepirkuma līgumus izbeigt, nemeklējot citus "Nordeka" labvēlīgus risinājumus.

Tiesa atzina, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas termiņa pagarināšana par gadu ir uzskatāma par būtisku iepirkuma noteikumu grozīšanu un līguma izpildes noteikumu atvieglošanu, tādējādi padarot līguma izpildi izdevīgāku "Nordeka", salīdzinot ar citiem pretendentiem. Ne iepirkuma nolikumā, ne līgumā nav paredzēta iespēja grozīt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas laiku.

Tiesa konstatēja, ka līgumu grozījumos faktiski nav atklāts pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas termiņa pagarināšanas iemesls. No pierādījumiem lietā tiesa secināja, ka autobusu piegāžu kavējums ir noticis tieši "Nordeka" bezdarbības rezultātā, proti, "Nordeka" nav pilnā apmērā savlaicīgi veikusi līgumos ar piegādātājiem noteiktos avansa maksājumus, kas attiecīgi ir aizkavējis autobusu ražošanas uzsākšanu.

Autotransporta direkcija bija iepriekš apsvērusi risku, ka pārvadātājs var neuzsākt pakalpojuma sniegšanu noteiktajā laikā, un šādā situācijā paredzējusi vienpusēji atkāpties no līguma. Turklāt, gatavojot iepirkuma dokumentus, Autotransporta direkcijai jau bija jāapsver riski saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto pasākumu radītajām sekām.

Savukārt līgumu slēgšanas brīdī, kad kopš Covid-19 ierobežojošo pasākumu piemērošanas bija apritējis gads, Autotransporta direkcijai nebija pamata atsaukties uz Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto pasākumu radītajām sekām kā iepriekš neparedzamām.

Tiesa, vērtējot kara Ukrainā ietekmi uz līgumu saistību izpildi, norādīja, ka karadarbība sākās desmit mēnešu pēc līgumu noslēgšanas un trīs mēnešus līdz autobusu piegādes termiņa beigām. Tādēļ saistībā ar karadarbību Krievijai un Baltkrievijai noteiktajām sankcijām nevarēja būt būtiska ietekme uz sagatavošanos līguma izpildei un tas nevarēja kalpot par iemeslu atlikt autobusu piegādes termiņu.

Autotransporta direkcijai un "Nordeka" ir tiesības pārsūdzēt spriedumu Augstākajā tiesā.

Iepriekš "Nordeka" bija jāsāk pildīt uzņemtās saistības no pērnā gada 1. jūlija, bet tas nebija iespējams autobusu trūkuma dēļ.

"Nordeka" apgrozījums 2021. gadā bija 9,9 miljoni eiro, kas ir par 21,8% mazāk nekā gadu iepriekš, un uzņēmums strādāja ar 220 000 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš. "Nordeka" reģistrēta 1991. gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis.


Savukārt "Cata" apgrozījums 2021. gadā bija 15,074 miljoni eiro, kas ir par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,3 reizes - līdz 892 640 eiro.


Uzņēmums reģistrēts 1991. gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,497 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Cata" patiesie labuma guvēji ir Māris Ozoliņš, Mārcis Leimanis un Antra Gulbe.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!