Pēc atkāpšanās no VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes locekļa amata Ēriks Šmuksts iecelts par LDz tehniskās vadības direktora pienākumu izpildītāju, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Šmuksts no valdes locekļa amata atkāpās saistībā ar apsūdzību par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, kas valstij nodarījis zaudējumus pusotra miljona eiro apmērā.
Šmuksts uzņēmuma valdi atstāja kā pēdējais no lietā apsūdzētajiem. Tobrīd amata pamešanas iemesls netika norādīts, taču tagad gan LDž, gan uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Jānis Lange apstiprina, ka aiziešanas iemesls bija apsūdzība.
Tomēr Šmuksts uzņēmumu pavisam nepameta. Valde lēma viņu iecelt par tehniskās vadības direktora pienākumu izpildītāju. Tas ir amats, kas uzņēmuma struktūrā atrodas tieši zem Šmuksta iepriekš ieņemtā valdes locekļa amata, kas atbild par tehniskās ekspluatācijas jautājumiem. Vieta bija brīva, jo iepriekšējais tehniskais direktors Egils Feldmanis dažus mēnešus iepriekš tika pārcelts jaunizveidotā valdes padomnieka amatā.
Valdes priekšsēdētājs tobrīd bija Māris Kleinbergs. Viņš intervijai nepiekrita, taču telefona sarunā uzsvēra, ka Feldmaņa pārcelšana padomnieka amatā nekādā veidā neesot saistīta ar vietas atbrīvošanu Šmukstam. Padomnieks valdei bijis vajadzīgs "Rail Baltica" jautājumiem.
Lange tikmēr norāda, ka pats pēc Šmuksta atlūguma pieņemšanas nav zinājis, ka viņš uzņēmumā paliks strādāt direktora amatā. Valde par to informējusi kādu laiku vēlāk. Lange uzskata – būtiskākais, lai Šmuksts vairs nepārstāv uzņēmumu kā valsts amatpersona.
Padome bija izsludinājusi konkursu uz Šmuksta atstāto valdes locekļa amatu tehniskās ekspluatācijas jautājumos, taču piemērotu kandidātu neesot bijis. Tagad amats ir likvidēts. Uzņēmumā uzsver, ka Šmukstam nav piemēroti drošības līdzekļi, kas liegtu viņam ieņemt direktora amatu. Vienlaikus uzņēmums norāda, ka Šmuksts ir tikai pienākumu izpildītājs, un, iespējams, uz amatu varētu sludināt konkursu: "Pašlaik tiek pārskatītas arī tehnoloģisko procesu vadības funkcijas, un līdz ar to tādā pārskatāmā nākotnē varētu tikt izsludināts konkurss arī uz šīs jomas vadītāja amatu."
Kā ziņots, krimināllietu pret četriem bijušajiem VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes locekļiem, tostarp Uģi Magoni, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, Kurzemes rajona tiesa Liepājā sāks iztiesāt 24. aprīlī pulksten 13, skaidroja tiesā.
Lietā apsūdzēts Magonis, Edvīns Bērziņš, Aivars Strakšas un Ēriks Šmuksts.
Bijušās amatpersonas apsūdzētas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas izraisījis smagas sekas, jo valstij nodarīts mantisks zaudējums vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā, informēja prokuratūra.
Saskaņā ar celto apsūdzību "LDz" valdes amatpersonas panāca jaunas izpildinstitūcijas – Prezidentu padomes – izveidi, nododot tai tiesības un pienākumus, kas ietilpa valdes kompetencē, lai gūtu papildu ienākumus par savu tiešo pienākumu pildīšanu, par ko jau bija noteikta likumam atbilstoša samaksa.
Apsūdzētās amatpersonas laikā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 18. augustam mantkārīgā nolūkā ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, vienlaikus ieņemot amatu valdē un Prezidentu padomē, kā rezultātā nelikumīgi guva papildu ienākumus par savu tiešo pienākumu pildīšanu. Tādējādi apsūdzēto amatpersonu īstenoto darbību rezultātā valstij nodarīts mantisks zaudējums 1 553 896 eiro.
2020. gada februārī Ģenerālprokuratūra sāka konkrēto kriminālprocesu, uzdodot izmeklēšanas veikšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kas pēc tās pabeigšanas krimināllietas materiālus nodeva Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.
Jau ziņots, ka LDz bija izveidota Prezidentu padome, kuru Satversmes tiesa bija atzinusi par nelikumīgu, tomēr šī padome tā arī netika likvidēta.
Prezidentu padome LDz pastāvēja deviņus gadus, no 2010. gada septembra līdz 2019. gada oktobrim. Tā bija struktūrvienība, kurai mākslīgi tika nodalītas un piešķirtas kapitālsabiedrības valdes funkcijas, proti, Prezidentu padomes pienākumi jau ietilpa kapitālsabiedrības valdes kompetencē, par kuru valdes locekļi saņēma atlīdzību. 2019. gada 17. oktobrī LDz valde pieņēma lēmumu, ar kuru izbeigta Prezidentu padomes darbība.
Prezidentu padomes pastāvēšanas laikā līdz 2015. gadam uzņēmuma valdes priekšsēdētājs bija Uģis Magonis, bet no 2016. gada līdz 2019. gadam Bērziņš, kurš bija LDz valdes loceklis kopš 2011. gada.
Uzņēmuma valdē Prezidentu padomes pastāvēšanas laikā no 2008. līdz 2019. gadam darbojās arī Aivars Strakšas, no 2016. līdz 2020.gadam Ainis Stūrmanis, un no 2011. līdz 2019. gadam – Ēriks Šmuksts.
2019. gada maijā toreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteica neuzticību Bērziņam, Strakšam un Stūrmanim. Augustā padome izbeidza darba attiecības ar Bērziņu un Strakšu, savukārt Stūrmanis amatu atstāja nākamā gada aprīlī.
Kā 2020. gadā secināja Valsts kontrole, kopš Prezidentu padomes izveides visa tās locekļiem izmaksātā darba samaksa ir izmaksāta nepamatoti, jo padomes locekļiem noteiktie pienākumi bija valdes kompetencē, kura par to jau saņēma regulējumā noteikto atlīdzību.
2020. gada sākumā satiksmes ministrs Linkaits vērsās ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā.
Magonis patlaban ir apsūdzēts par korupciju krimināllietā kopā ar Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski. Pirmās instances tiesa abus attaisnoja, bet prokuratūra iesniedza protestu. Lietu Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 14.martā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
