ES cer līdz 2050. gadam nodrošināt klimatneitrālas ēkas

Ierosināto Ēku energoefektivitātes direktīvas grozījumu mērķis ir līdz 2030. gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un energopatēriņu ES būvniecības nozarē un padarīt šo nozari klimatneitrālu līdz 2050. gadam. Ar šiem noteikumiem iecerēts palielināt ēku renovācijas tempu un uzlabot informācijas apmaiņu par energoefektivitāti.

EP deputāti prasa, lai visas jaunās ēkas jau no 2028. gada būtu bezemisiju ēkas. Savukārt jaunām ēkām, kuru īpašnieces vai lietotājas ir valsts vai pašvaldību iestādes, šis termiņš jānosaka 2026. gadā. Parlaments tāpat prasa jaunās ēkas līdz 2028. gadam aprīkot ar saules enerģijas tehnoloģijām, ja tas būs tehniski iespējams un rentabli, bet dzīvojamās ēkas, kurās notiek lieli renovācijas darbi,– līdz 2032. gadam.

Tāpat EP deputāti vēlas, lai dzīvojamās ēkas līdz 2030. gadam sasniegtu vismaz E energoefektivitātes klasi, bet līdz 2033. gadam – D klasi. Dalībvalsts ēku energoefektivitātes skalā no A līdz G, kas līdzīga skalai elektropreču marķējumā, G klasē ir 15% no ēkām ar viszemākajiem rādītājiem.

Ēkām, kas nav dzīvojamās ēkas, un sabiedriskām ēkām šīs klases būtu jāsasniedz attiecīgi līdz 2027. un 2030. gadam. Energoefektivitātes uzlabošana (ko var panākt, piemēram, ar siltumizolācijas darbiem vai apsildes sistēmas uzlabošanu) notiktu, kad ēku pārdod vai kad tajā notiek lieli renovācijas darbi, vai – nomas gadījumā – kad tiek parakstīts jauns līgums.

Valstu renovācijas plānos būtu jāparedz atbalsta shēmas, lai atvieglotu piekļuvi dotācijām un finansējumam. Dalībvalstīm būtu jāveido bezmaksas informācijas punkti un izmaksu ziņā neitrālas renovācijas shēmas. Finanšu shēmās būtu jāparedz nozīmīga piemaksa par pamatīgām renovācijām, jo īpaši ēkām ar vissliktākajiem rādītājiem. Neaizsargātām mājsaimniecībām būs jāparedz iespēja saņemt dotācijas un subsīdijas.

Jaunie noteikumi neattieksies uz vēstures vai arhitektūras pieminekļiem, un ES valstis šos noteikumus varēs nepiemērot ēkām, ko oficiāli aizsargā arhitektūras vai vēsturiskas vērtības, kā arī tehniskām ēkām, pagaidu ēkām un baznīcām un lūgšanas vietām. Dalībvalstis no šīm prasībām varēs atbrīvot publiskā īpašumā esošos sociālos mājokļus, ja renovācijas rezultātā pieaugtu īres maksa un to nevarētu kompensēt ar zemākiem enerģijas rēķiniem.

EP deputāti arī vēlas, lai dalībvalstis jaunos mērķus ierobežotā skaitā ēku varētu pielāgot atkarībā no tā, vai renovācija konkrētajās ēkās ir rentabla un tehniski iespējama un vai ir pieejams kvalificēts darbaspēks.

Parlaments savu nostāju pieņēma ar 343 balsīm "par", 216 – "pret" un 78 deputātiem atturoties. Tagad deputāti sāks sarunas ar Padomi, lai vienotos par likumprojekta galīgo versiju.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm ēkas ES patērē 40% no kopējā enerģijas patēriņa un rada 36% no SEG emisijām. 2021. gada 15. decembrī Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu pārskatīt Ēku energoefektivitātes direktīvu, kas ir daļa no Zaļā kursa tiesību aktu paketes. Jaunajā Eiropas klimata aktā (2021. gada jūlijs) ir noteikts gan 2030. gada, gan 2050. gada klimata mērķis.