LDz un Lietuvas dzelzceļa vadība akcentē potenciālu kopīgi piesaistīt kravu apjomus Baltijas reģionam

LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks norāda, ka patreizējās globālās pārmaiņas kravu pārvadājumu jomā ir laiks, kad kaimiņvalstu dzelzceļi var viens otru uzlūkot ne tikai kā konkurējošus uzņēmumus. Šobrīd ir iespēja, apvienojot savus tehniskos un intelektuālos resursus, izvirzīt un sasniegt jaunus kopīgus mērķus.

Pļavnieks uzsver, ka visiem Baltijas valstu dzelzceļiem kopā ir arī trīskāršs potenciāls izveidot konkurētspējīgu piedāvājumu ziemeļu-dienvidu koridoram, kas perspektīvā dotu pienesumu visam reģionam. Tādēļ LDz un LTG turpinās darbu gan pie jau aizsāktā "Amber Train" projekta funkcionalitātes, gan pie risinājumiem, kas ļaus piesaistīt kravas savienojumā caur Baltijas valstīm.

Tikšanās laikā tika pārrunāta Baltijas valstu uzņēmumu kopīgā projekta "Amber Train" tālākā gaita - ņemot vērā konteineru pārvadājumu attīstību, kā arī Eiropas Zaļā kursa ietvaros noteikto autoceļu noslodzes mazināšanu, tikšanās laikā abas puses uzsvēra nepieciešamību izveidot tādu dzelzceļa kravu bāzi, kas būtu gan ekonomiski izdevīga, gan atbilstu Zaļā kursa mērķiem.

Jau tuvākajā laikā ir plānots organizēt nākamo "Amber Train’" izmēģinājuma braucienu, iesaistoties visu trīs Baltijas valstu kravu pārvadātājiem: - "LDz Cargo" (Latvija), "Operail" (Igaunija) un "LTG Cargo" (Lietuva).

Tikšanās laikā Latvijas un Lietuvas pārstāvji pārrunāja arī trīs Baltijas valstu dzelzceļu saimniecību sinerģijas veicināšanas un ritošā sastāva remontu jomas perspektīvas - katram no uzņēmumiem specializējoties savās tehnoloģiski spēcīgākajās jomās un savstarpēji nodrošinot pakalpojumus tajās, ir iespējams ievērojami palielināt visu trīs dzelzceļa uzņēmumu biznesa procesu efektivitāti, vienlaikus ekonomējot laika un finanšu resursus.

LDz valdes priekšsēdētājs Pļavnieks, tiekoties ar LTG vadītāju Egidiju Lazausku, dalījās pieredzē arī par Latvijas un Igaunijas dzelzceļu līdz šim paveikto, ieviešot alternatīvu operatīvās vadības sistēmu, kas nepieciešama, lai dzelzceļa kustības vadības un datu apmaiņas sistēmas būtu sadarbspējīgas ar kaimiņvalstu sistēmām, kas dotu iespēju gan veiksmīgi attīstīt pārvadājumus Baltijas valstu ietvaros, gan ļautu datu apmaiņu veikt droši un ātri.

Tika pārrunāts arī jautājums par Lietuvas dzelzceļa iesaisti šīs alternatīvās operatīvās vadības sistēmas ieviešanas projektā, lai stiprinātu visu trīs Baltijas valstu dzelzceļu sistēmu savstarpējo datu apmaiņas sadarbspēju.

Latvijas un Lietuvas dzelzceļu pārstāvji pārrunāja arī starptautisko sankciju ietekmi uz dzelzceļu kravu pārvadājumiem un ar sankcijām saistītos riskus, tāpat uzņēmumu pārstāvji dalījās pieredzē par šīs jomas kontroles sistēmu stiprināšanas iespējām.

Jau ziņots, ka LDz koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 254,788 miljoni eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2021.gadā, taču koncerns cieta 2,368 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze", loģistikas uzņēmums "LDz loģistika", kā arī infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDz infrastruktūra", kuram 2022.gada maijā sākts likvidācijas process.