Jauna mājokļa iegāde daudzām vidējām mājsaimniecībām šobrīd vairs 'nav pa kabatai'

Mājokļa iegāde pirmreizējā tirgū daudziem pircējiem šobrīd vairs nav pa kabatai. Lai gan algu kāpums pērn turpinājās, dzīvokļu cenas auga straujāk un līdz ar krietni augstākām procentu likmēm deldēja mājokļu pieejamību. Iedzīvotāju rocību un gatavību veikt lielus pirkumus nelabvēlīgi ietekmējusi arī kopējā dzīves dārdzība un pirktspējas kritums.

"Swedbank" MPI atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas ar hipotekārā kredīta palīdzību iegādāties 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā.

Jau ziņots, ka "Delfi Bizness" nesen vērsās bankās, lai uzzinātu, cik šobrīd minimāli jāpelna vienam cilvēkam un kādiem jābūt ģimenes kopējiem minimālajiem ienākumiem, lai varētu pretendēt uz aizdevuma sērijveida dzīvoklim un cik jāsaņem, lai varētu pieteikties mājokļa kredītam jaunajā projektā. Publikāciju iespējams izlasīt šeit.

"Kopumā aktivitāti mājokļu tirgū ir nelabvēlīgi ietekmējusi mājokļu pieejamības mazināšanās. Noslēgto darījumu skaits 2022. gada ceturtajā ceturksnī samazinājies par nepilniem 9% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2021. gadā. Dati par noslēgtajiem pirkuma darījumiem liecina, ka dzīvokļu cenu kāpums Rīgā mazliet atslābis: viena kvadrātmetra vidējā cena bija par 7,5% lielāka nekā gadu iepriekš. Cenu kāpums gan bijis būtiski straujāks mājokļiem tikko uzbūvētās, salīdzinoši jaunās vai renovētās ēkās. Tajā pašā laikā dzīvokļu cenas energoneefektīvās sērijveida ēkās gada otrajā pusē saruka līdz ar pieprasījumu – ceturtajā ceturksnī tās bija aptuveni tādas pašas kā gadu iepriekš," stāsta "Swedbank" galvenā ekonomista v. i. Agnese Buceniece.

"Swedbank" prognozē, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) vēl līdz vasarai turpinās celt procentu likmes, bet gada otrajā pusē tās vairs nemainīs. ECB noguldījumu iespējas likme, kas ietekmē arī Euribor likmi, pieaugs vēl par 0,5 procentpunktiem, sasniedzot 3,5%. Tas vēl nedaudz palielinās hipotekārā kredīta procentu likmes un nelabvēlīgi ietekmēs mājokļu pieejamību pirmajā pusgadā. Ņemot vērā vājāku pieprasījumu, sagaidāms, ka vidējā mājokļu cena nostabilizēsies vai pat nedaudz saruks. Cenu dinamika gan atšķirsies dažādos segmentos. Piemēram, cenu kritumu šobrīd nav pamata gaidīt pirmreizējā tirgū, kur joprojām noteikumus diktē augstās būvniecības izmaksas.

Ja procentu likmes un dzīvokļu cenas saglabātos šī brīža līmenī, ar algu pieaugumu būtu gana, lai panāktu mājokļu pieejamības uzlabošanas līdz gada beigām. Algu kāpums šogad gaidāms ap 8,5%, un to veicinās gan darbaspēka trūkums, gan arī minimālās algas celšana. Savukārt spriedzes veidošanās finanšu tirgos, visticamāk, nobremzēs procentu likmju pieaugumu. Tas nozīmē, ka atrodamies jau tuvu mājokļu pieejamības zemākajam punktam.