Mazumtirdzniecība Latvijā turpina demonstrēt savu spēju pretoties augstajai inflācijai un pirktspējas kritumam, norāda “Swedbank” ekonomiste Laimdota Komare. Neskatoties uz nelabvēlīgajiem faktoriem, februārī pieprasījums pēc precēm mūsu valstī ir saglabājies stabils.
Iedzīvotāji ne tikai iztērēja, bet arī nopirka vairāk nekā pērn. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētajiem datiem, februārī, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos tika reģistrēts 2,4% pieaugums (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās). Pārtikas veikalos pārdošanas apjomi, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, samazinājās par 0,8%. Nepārtikas preču tirdzniecībā, neieskaitot degvielu, reģistrēts 4,8% pieaugums. Savukārt degvielas pārdošanas apjomi pieauga par 2,9%.
Pagājušā gada otrajā pusē pārtikas tirdzniecībai teju katru mēnesi reģistrēts pārdošanas apjomu kritums. "Ņemot vērā augsto inflāciju, pirktspējas kritumu, lielos komunālo pakalpojumu rēķinus, kritums pārtikas iegādē nepārsteidza. Tā ir viena no lielākajām iedzīvotāju tēriņu sadaļām, un būtu tikai normāli, ka finansiāli grūtākos laikos iedzīvotāji pārskatītu savus tēriņus/ paradumus, lai ietaupītu. Taču janvāris un februāris bija atšķirīgi. Šī gada pirmajos divos mēnešos pārdotās pārtikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, auga. Tiesa gan joprojām pārtikas pārdošanas apjomi mazliet atpalika no iepriekšējā gada rezultātiem," secina ekonomiste.