Aprīlī sāksies Latvijas – Baltkrievijas robežas izbūves projekta otrā kārtā

Kā skaidro VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs, četrās no pirmās kārtas (85,8 km) darbu daļām - sausajās zonās - žoga būvdarbi ir pabeigti.

"Patlaban jau redzam reālus padarītā darba rezultātus, kas ļauj bez kavēšanās sākt patstāvīgā žoga būvēšanu arī otrajā kārtā iekļautajos posmos. Svarīgi – sadarbojoties visām projektā iesaistītajām pusēm, ir izdevies atrisināt lielāko daļu problēmu, kuru dēļ pērn kavējās atsavināšanas darbi, tādēļ esam pārliecināti, ka atbilstoši plānam šā gada agrā rudenī žoga izbūves pirmā kārta būs pabeigta, savukārt darbi otrajā un trešajā kārtā risināsies atbilstoši grafikam," klāsta Griškevičs.

Šīs nedēļas sākumā (3.aprīlī) pirmajā kārtā bija izbūvēti aptuveni 54 km žoga un četrās darbu daļās notiek to nodošana VNĪ. Nelielā daļā purvaino zonu būvniecība ir atlikta līdz vasarai, kad tos būs iespējams izbūvēt, ievērojot darba drošības prasības.

"Laika apstākļi šoziem nebija labvēlīgi darbu turpināšanai purvainajās zonās. Tie atsāksies brīdī, kad grunts vairs nebūs tik izšķīdusi un gaisa temperatūra stabili turēsies virs desmit grādiem. Daļa izaicinājumu saistās ar reljefu, jo robežas infrastruktūra ir jāizbūvē arī stāvās nogāzēs un purvainajos apvidos un vienlaikus ceļiem jābūt drošiem braukšanai. Mēs veidojam tādus būvrisinājumus ceļiem un ūdens atvades sistēmai, kas ir ekonomiski izdevīgi, droši lietošanā un viegli uzturami," skaidro ģenerālbūvnieka SIA "Citrus Solutions" izpilddirektore Jūlija Zandersone.

Pirmajā kārtā atmežošana faktiski ir pabeigta. Otrajā kārtā iekļautajos posmos tas ir paveikts 11,15 km, tas ļauj jau aprīlī sākt pastāvīgā žoga izbūvi. Otrajā kārtā turpinās arī projektēšanas darbi.

Savukārt trešajā jeb Daugavas kārtā drīzumā varētu sākties sešu sakaru torņu ar pievedceļiem projektēšana un izbūve - patlaban tiek slēgts līgums par būvdarbiem. Darba grafiku optimizēšanai Daugavas posmā paredzēto patruļtaku tehnisko specifikāciju izstrāde notiek kopā ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).

Paralēli žoga izbūvei ir sākušies priekšdarbi žoga aprīkošanai ar modernajām tehnoloģijām, par robežas tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu atbildība ir uzticēta LVRTC.

Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 km garumā. Žoga izbūves pirmā kārta 85,9 km garumā tiks pabeigta līdz 2023.gada agram rudenim, bet otrā kārta 63,9 km garumā un trešā kārta ~16,7 km garumā – līdz 2024.gada beigām. Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības izmaksas ir 102,7 miljoni eiro. Trešās kārtas ietvaros izbūvējamo sešu sakaru torņu ar pievedceļiem budžets (projektēšana, autoruzraudzība, būvdarbi) plānots aptuveni 3,6 miljonu eiro apmērā (ar PVN). Tos ir plānots segt ar ES fondu atbalstu.

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VAS "Valsts nekustamie īpašumi", AS "Latvijas Valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.