Īles sanatorija spraigā izsolē atradusi īpašnieku, Mālmuižas pilij nav paveicies

23 hektāru plašo īpašumu "Īles sanatorija" vēlējās iegādāties trīs pretendenti, pēc 131 veiktā izsoles soļa tā sākumcena – 88 200 eiro – palielinājās par 74%. Pirkuma līgums ar izsoles uzvarētāju varētu tikt noslēgts aptuveni viena līdz divu mēnešu laikā pēc tam, kad pircējs būs veicis apmaksu par nosolīto īpašumu.

"Ar Īles sanatorijas izsoles rezultātiem esam patiešām apmierināti. Tas ir skaidrs signāls, ka, neskatoties uz sarežģīto ekonomisko fonu, investoriem ir noturīga interese par ieguldījumiem vēsturiskos nekustamajos īpašumos," lepojas VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Īles muižas apbūve veidojusies XIX gs. un XX gs. sākumā, tai raksturīgs XIX gs. vidus muižas centra plānojums un telpiskā organizācija. Muižas vēsturiskajā apbūvē saglabājusies pils, parks, ar pārveidojumiem – stallis, veļas māja un krogs, kā arī XX gs. 20.-30. gadu sanatorijas apbūves elementi – direktora māja, sauļotava un bijusī kantora ēka.

Šodien nekustamajā īpašumā "Īles sanatorija" ietilpst 22 būves, tostarp arī valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, tā kopējā platība ir 23 hektāru, tostarp meža zeme – 14,4 hektāru platībā. No 2007. gada līdz 2014. gada 30. maijam to pārvaldīja Labklājības ministrija. VNĪ pārvaldībā īpašums nonāca 2014. gada 30. maijā, kad Labklājības ministrija to nodeva Finanšu ministrijas valdījumā.

Savukārt nekustamajam īpašumam "Mālmuiža", kas atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, aptuveni divu nedēļu laikā tiks izsludināta atkārtota izsole un izsoles sākumcena tiks samazināta līdz 72 720 eiro. Iepriekšējās izsoles sākumcena bija 80 800 eiro.

Nekustamajā īpašumā "Mālmuiža" atrodas vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis "Mālmuižas apbūve". Mālu muižas kungu māja celta XIX gs. beigās un XX gs. sākumā. Īpatnējā izskata ēka ir būvēta no trim daļām: divām gandrīz paralēlām un trešās savienojošās daļas. Tās aizmugurē bijis izbūvēts balkons, kas laika gaitā zudis, bet palikusi terase ar kāpnēm. Pirmais stāvs būvēts no ķieģeļiem, bet otrais un jumta stāvs – no koka.

Atbilstoši uzņēmuma stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešami valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskā sektora iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem.