Iepirkumi būvniecības nozarē. Kuri uzņēmumi uzvar konkursos visbiežāk?

"Lursoft" pēta, kuri bijuši vērtīgākie būvniecības iepirkumi, kuri uzņēmumi iepirkumos uzvarējuši visbiežāk, kā arī atklāj, kuras iestādes, pašvaldības un uzņēmumi būvniecības nozari nodrošinājušas ar visvairāk iepirkumiem.

Pēc tam, kad 2021. gadā publisko iepirkumu skaits, kuros uzvarējuši būvniecības uzņēmumi, audzis par vairāk nekā 100, pērn to kopējais skaits ievērojami sarucis, liecina "Lursoft" apkopotā informācija. 2022. gadā būvniecības sektorā kopumā reģistrēti 2644 publiskie iepirkumi.

Visvairāk iepirkumos aizvadītā gada laikā uzvarējis VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Lai arī absolūtais vairākums iepirkumu ir par autoceļu un ielu ikdienas uzturēšanas darbiem, to vidū arī vairāki uzvarēti konkursi par ceļu remontdarbu veikšanu. "Lursoft" apkopotā informācija rāda, ka 2022. gadā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" uzvarējis 150 publiskajos iepirkumos, savukārt 2021. gadā – 140.

Tikmēr vērtīgākais publiskais iepirkums būvniecības sektorā 2022. gadā bijis SIA "Tiesu namu aģentūra" izsludinātais konkurss par jaunā cietuma kompleksa Alsungas ielā 29, Liepājā, projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbiem. Konkursā saņemti divi pieteikumi, no kuriem par uzvarētāju atzīts SIA "Citrus Solutions", kas apņēmies darbus veikt par 125,87 miljoniem eiro.

Otrs pretendents, AS "UPB" savu piedāvājumu veicamajiem darbiem bija iesniedzis par 141,48 milj. EUR bez PVN, kamēr SIA "Citrus Solutions" tas bija 128,8 miljoni eiro. Līguma summa atšķiras no galīgā piedāvājuma summas, jo saņemto piedāvājumu pozīcija "Līgumcena par tehnisko apkopju pakalpojumu sniegšanu 60 mēnešus", kas SIA "Citrus Solutions" piedāvājumā veidoja 2,97 milj. EUR bez PVN, neietilpst būvniecības līguma saistību apjomā, bet paredz pasūtītājam tiesības un izpildītājam pienākumu šādas saistības uzņemties. Jaunā cietuma būvniecībai doti 34 mēneši pēc līguma parakstīšanas.

Precizējot Liepājas cietuma būvniecībai piešķirtā finansējuma sadali pa gadiem, kā arī pieņemot nepieciešamos lēmumus, lai varētu uzsākt jaunā cietuma būvniecību, valdība aizvadītā gada oktobrī paredzēja, ka kopējais finansējums šim mērķim laika periodā no 2022. gada līdz 2026. gadam nepārsniegs 175,64 miljonus eiro.

Jaunā Liepājas cietuma būvniecība ir līdz šim vērienīgākais iepirkums, kurā uzvarējis SIA "Citrus Solutions". SIA "Tet" piederošais uzņēmums 2021. gadā apgrozīja 29,23 miljonus eiro un nopelnīja 1 miljonu eiro. "Lursoft" apkopotā informācija atklāj, ka pagājušajā gadā SIA "Citrus Solutions" uzvarējis kopumā 13 publisko iepirkumu konkursos, 2021.gadā – 15, bet 2020.gadā – 8.

Vairāk nekā 10 publisko iepirkumu konkursos 2022. gadā uzvarējuši 77 būvniecības uzņēmumi, liecina Lursoft pētījuma dati, savukārt 9 no tiem pērn izdevies noslēgt līgumus vismaz 20 iepirkumu konkursos.

Otrs līderis aiz VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" šajā ziņā ir SIA "WOLTEC", kas sniedz būvniecības pakalpojumus elektroapgādes, telekomunikāciju, ūdensvadu un kanalizācijas tīklu un vispārējās būvniecības jomās. Analizējot datus par pēdējiem trīs gadiem, Lursoft izpētījis, ka 2020. gadā SIA "WOLTEC" uzvarēja 24 publisko iepirkumu konkursos, 2021. gadā uzņēmumam šajā ziņā veicies mazāk, jo noslēgti līgumi 12 iepirkumu ietvaros, savukārt pagājušais gads SIA "WOLTEC" vainagojies ar uzvaru 35 iepirkumu konkursos. Jānim Bikiņam un Aleksandram Bimbirulim piederošais SIA "WOLTEC" reģistrēts 2014. gada izskaņā. Valmieras uzņēmums aizpērn apgrozīja 21,79 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 881,66 tūkst. EUR peļņu. Lursoft pieejamā informācija atklāj, ka uzņēmums visbiežāk uzvarējis Valmieras novada, kā arī citu tuvējo pašvaldību iepirkumos.

Raugoties no izsludināto publisko iepirkumu skaita, pēdējo trīs gadu periodā visvairāk iepirkumus būvniecības nozarē izsludinājusi AS "Latvijas valsts meži", rāda "Lursoft" pētījuma dati. Laika posmā no 2020. gada sākuma līdz 2022. gada beigām valsts kapitālsabiedrība būvniecības nozari nodrošinājusi ar 598 iepirkumiem. Lielu skaitu iepirkumu būvniecības nozarei pēdējo trīs gadu posmā nodrošinājušas vēl divas valsts kapitālsabiedrības – VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (233 publiskie iepirkumi), kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (155 publiskie iepirkumi). Starp pašvaldībām līderos Rīga un Liepāja.

Lai arī nepārspēts līderis uzvarēto iepirkumu skaita ziņā ir VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", "Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka pēdējo trīs gadu laikā TOP augšgalā ik gadu atradies arī SIA "CTB". 2020. gadā uzņēmums uzvarējis 55 publisko iepirkumu konkursos, 2021. gadā – 42, savukārt pērn – 28.

Analizējot datus par SIA "CTB" finanšu rezultātiem, redzams, ka 2021. gadā uzņēmuma apgrozījums saglabājies virs 20 miljoniem eiro, taču peļņa piedzīvojusi ievērojamu kritumu – no 3,11 miljoniem eiro 2020. gadā samazinājusies līdz 26,02 tūkstošiem eiro aizpērn. Savā vadības ziņojumā SIA "CTB" skaidrojis, ka tas saistīts ar vispārējo ražošanas izmaksu sadārdzināšanos būvniecības nozarē. Lursoft izpētījis, ka pēdējo trīs gadu periodā lielākais iepirkums, kurā uzvarējis SIA "CTB", ir Liepājas valstspilsētas pašvaldības 3,23 miljonu eiro vērtais konkurss par tiesībām veikt būvdarbus objektā "Degradēto teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības vajadzībām posmā no Jaunā tilta līdz Graudu ielai, Liepājā" 1., 2. un 3. būvniecības kārtā. Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotā informācija liecina, ka atklātajā konkursā par šo darbu veikšanu savus piedāvājumus bija iesnieguši 5 pretendenti. SIA "CTB" ir vietējā kapitāla uzņēmums. Jānorāda, ka ārvalstu kapitāls reģistrēts vien 4% no visiem būvniecības uzņēmumiem, kas uzvarējuši publisko iepirkumu konkursos, piemēram, 2022. gadā.

Lai arī nedaudz vairāk nekā trešā daļa no visiem būvniecības uzņēmumiem, kas 2022. gadā uzvarējuši publisko iepirkumu konkursos, ir no Rīgas, "Lursoft" apkopotā informācija rāda uzvaras iepirkumos guvuši būvnieki no visām pašvaldībām. No tiem 41% uzņēmumu pamatdarbība saistīta ar ēku būvniecību, 34% – specializēto būvniecību, bet ceturtajai daļai no visiem publiskajos iepirkumos uzvarējušajiem uzņēmumiem pamatdarbība saistīta ar inženierbūvniecību.

Analizējot būvniecības iepirkumos uzvarējušo uzņēmumu finanšu rādītājus, redzams, ka to darbības apjomi ir būtiski atšķirīgi – uzvarētāju vidū ir gan daudzi uzņēmumi, kuru apgrozījums 2021. gadā mērāms desmitos miljonu eiro, taču vienlaikus starp tiem ir arī tādi uzņēmumi, kuri pārskatu par aizpagājušo gadu nemaz nav iesnieguši vai arī tie 2021. gadā strādājuši bez ieņēmumiem no saimnieciskās darbības. Vienlaikus tas nav traucējis šiem uzņēmumiem uzvarēt pat vairākos iepirkumu konkursos.

Piemēram, SIA "Posiitum" pārskatu par 2021. gadu nav iesniedzis, lai gan aizpagājušajā gadā uzvarējis četros Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta iepirkumos par kopumā vairāk nekā 560 tūkst. EUR. Pērn uzņēmums uzvarējis tikai vienā 163,83 tūkst. EUR iepirkumā. Vairāk nekā pusē no visiem iepirkumiem, kuros uzvarējis SIA "Posiitum", otrs konkursa uzvarētājs bijis SIA "BMS Tehnoloģija". Jānorāda, ka ar š.g. 1. februāra Rīgas pilsētas tiesas lēmumu piemērota aizlieguma atzīme Uzņēmumu reģistrā visām Renāram Rutkim piederošajām SIA "Posiitum" kapitāldaļām. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, viņš ir vienīgais SIA "Posiitum" kapitāldaļu turētājs.

Pētot būvniecības iepirkumos uzvarējušo kompāniju statusu, redzams, ka trīs uzņēmumiem, kuri vēl pērn pasludināti par konkursu uzvarētājiem, šobrīd ir tiesiskās aizsardzības process. Viens no tiem ir SIA "ZENG", kas 2022. gadā atzīts par uzvarētāju divos VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" publiskajos iepirkumos par slimnīcas vajadzībām nepieciešamo būvdarbu veikšanu no 2022. līdz 2026. gadam. Tiesiskās aizsardzības process SIA "ZENG" pasludināts pagājušā gada novembrī, tāpat arī Lursoft datu bāzē atrodama informācija par vairākiem desmitiem kavēto maksājumu, kuru apmaksu nav veicis minētais būvkomersants. Jānorāda, ka pēdējos gados SIA "ZENG" strādājis ar mainīgiem rezultātiem – 2017. gadā tā apgrozījums bija 12,18 miljoni eiro, bet jau nākamajā saruka līdz 3,32 miljoniem eiro, bet 2019.gadā nesasniedza pat 1 miljonu eiro. Tomēr jau 2020. gadā SIA "ZENG" izdevās apgrozījumu atkal kāpināt līdz 9 miljoniem eiro. "Lursoft" pieejamais gada pārskats rāda, ka 2021. gadā būvkomersants apgrozīja 6,85 miljonus eiro.

"Lursoft" datu atlases rezultāti, apkopojot datus par būvniecības uzņēmumiem, kas 2022. gadā uzvarējuši publisko iepirkumu konkursos, rāda, ka tiesiskās aizsardzības process pasludināts arī SIA "ENFORT" un SIA "BUILDIMPEKS". Tāpat kā SIA "ZENG", arī SIA "BUILDIMPEKS" patiesie labuma guvēji ir Ksenija Mlikova un Gatis Zonbergs.

Pētījuma sagatavošanas brīdī SIA "BUILDIMPEKS" aktuāli četri liegumi, tāpat arī Lursoft datu bāzē pieejama informācija par vairāk nekā 130 kavētiem maksājumiem. Jānorāda, ka SIA "BUILDIMPEKS" tiesiskās aizsardzības process, gluži tāpat kā SIA "ZENG", reģistrēts aizvadītā gada novembrī. Jāpiebilst, ka tajā pašā nedēļā SIA "BUILDIMPEKS" arī pasludināts par uzvarētāju Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izsludinātajā konkursā par projektēšanas dokumentācijas izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību Ādažu nacionālajā mācību centrā Kadagā. Līgumcena – 57,95 tūkstoši eiro. Kopumā uzņēmums pērn uzvarējis piecos publisko iepirkumu konkursos.

Aktīvi nodrošinājumi šobrīd reģistrēti 22 uzņēmumiem, kas pērn uzvarējuši kādā no publiskajiem iepirkumiem par būvniecības darbu veikšanu.

"Lursoft" aprēķinājis, ka pērn iepirkumu konkursos uzvarējušo būvniecības uzņēmumu vidējais apgrozījums 2021. gadā bijis 870,86 tūkstoši eiro, bet peļņa pēc nodokļiem 25,9 tūkstoši eiro, taču vienlaikus bijuši arī vairāk nekā 150 konkursu uzvarētāji, kuri 2021. gadā strādājuši ar zaudējumiem. Vislielākie tie bijuši SIA "RR Nord" (3,04 miljoni eiro), kuram pērn izdevies uzvarēt divos iepirkumu konkursos, un SIA "Ostas celtnieks" (3,2 miljonu eiro zaudējumi).

"Lursoft" dati rāda, ka SIA "Ostas celtnieks" 2022. gadā uzvarējis sešos iepirkumu konkursos, no tiem lielākais bijis Kuldīgas novada pašvaldības izsludinātais 7,68 miljonu eiro vērtais konkurss par būvdarbu veikšanu Kuldīgas Kultūras centra ēku un pagalmu pārbūvei un atjaunošanai. Jānorāda, ka uzņēmumam ir reģistrēti vairāki desmiti kavēto maksājumu, aktuāli nodrošinājumi, kā arī uz š.g. 13. martu tam uzkrāts 532,45 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds. Nodokļu parādi uzņēmumam, balstoties uz VID pieejamo informāciju, reģistrēti teju pastāvīgi, vien ar atsevišķiem izņēmumiem.

Uzvaras iepirkumos no zaudējumiem nav paglābušas arī SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"". Lursoft dati atklāj, ka 2022. gadā uzņēmums uzvarēja 13 publiskajos iepirkumos, 2021. gadā – 41, savukārt 2020. gadā – 34. Balstoties uz Lursoft Multi atskaites datiem, vēl 2018. un 2019. gadā "Igate" peļņa pārsniedza 2 miljonus eiro, taču 2020. un 2021. gadā uzņēmums strādājis ar zaudējumiem, aizpērn tiem pieaugot jau līdz 1,73 miljoniem eiro. Zaudējumi radušies gan apgrozījuma krituma rezultātā, gan arī paasinoties konkurencei būvniecības sektorā, pieaugot izejmateriālu cenai un Covid-19 pandēmijas ietekmē. Neskatoties uz zaudējumiem, "Igate" turpinājusi ieguldīt gan uzņēmuma materiāli tehniskajā bāzē, gan arī cilvēku izglītībā, lai saviem spēkiem veiktu virsmas apstrādes tehnoloģijas būvdarbus.