Latvija un Igaunija gatavo vienošanos, kas deficīta gadījumā ļautu kopīgi iepirkt sašķidrināto dabasgāzi (LNG), paziņoja Igaunijas klimata Kristens Mihals.
"Mēs gatavojam vienošanos ar Latviju gadījumam, ja situācija dabasgāzes tirgū mainītos līdz tādai, kad rodas piegāžu grūtības," viņš teica, piebilstot, ka vienošanās paredz dabasgāzes piegādes Paldisku ostā, izmantojot glabāšanas un regazifikācijas kuģi (FSRU), kad ostā tiks pabeigts LNG terminālis.
Vienlaikus Mihals uzsvēra, ka pašlaik situācija ir stabila un tāda veida intervence nav nepieciešama, bet abas valstis kopīgi varētu nomāt FSRU, ja tiktu prognozēts būtisks dabasgāzes deficīts.
Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija aprīlī paziņoja, ka sāks darbu pie nosacījumu izstrādes kopīgai Paldisku termināļa izmantošanai ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošumu. Mihals ticies ar Latvijas klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru (JV) un premjerministru Krišjāni Kariņu (JV), lai runātu par šo jautājumu.
Igaunijas klimata ministrs apliecināja, ka sarunas ir agrīnā posmā, kas nozīmē, ka konkrētu plānu vēl nav, bet sākotnējā saprašanās memorandā varētu iekļaut nosacījumus, kā abas valstis dalītu izmaksas.
Tālejošāks mērķis ir vienoties par precīzākiem plāniem, piebilda Mihals.
"Tādā veidā, mainoties tirgus situācijai un veidojoties kritiskiem apstākļiem, mēs nekavējoties varam rīkoties," viņš teica.
Pēc tam tiks sagatavots abu valstu ministriju kopīgu nodomu memorands.
Latvija sākotnēji apsvēra sava LNG termināļa būvniecību, sekojot Igaunijas Paldisku un Somijas Inko projektiem, kas tika pabeigti pēc tam, kad pērn 24. februārī Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā un mainījās enerģētikas aina reģionā.
Taču februārī Latvijas valdība noraidīja iespēju sniegt valsts garantijas Skultes termināļa attīstītājiem.
Arī Igaunijas terminālis Paldiskos izraisīja nesaskaņas starp valsts pārvaldes sistēmu operatoru "Elering" un privātajiem uzņēmumiem "Alexela" un "Infortar".
Tomēr termināļa infrastruktūras projekts tika pabeigts, un marta vidū Igaunijas valsts Rezervju centrs par 31,5 miljoniem eiro atpirka termināli un tā piegulošo infrastruktūru no projekta attīstītāja "Pakrineeme Sadam", kura īpašnieki ir "Alexela" un "Infortar".
Paldiskos nav FSRU kuģa, jo sākotnēji to bija plānots nomāt kopā ar Somiju, kas attīstīja savu termināli Inko.
Igaunija savas dabasgāzes rezerves glabā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
