Inčukalna gāzes krātuvē noglabāts par divām TWh vairāk dabasgāzes nekā pirms gada  (1)

Runājot par Latvijas enerģētisko drošību, Rozentāle skaidroja, ka 2022. gadā Latvijas dabasgāzes patēriņš bija 8,8 TWh, kas ir par 30% mazāk nekā gadu iepriekš.

Šobrīd, pirms ir sākusies aktīvā gāzes iesūknēšanas sezona, Inčukalna gāzes krātuvē atrodas deviņas TWh dabasgāzes, kas ir gandrīz par divām TWh vairāk nekā pērn maijā. Turklāt 1,8 TWh no tā ir valsts energoapgādes drošuma rezerves un vēl 0,2 TWh ir rezerves, kas glabājas mājsaimniecību apgādes krīzes gadījumam.

Rozentāle skaidroja, ka šobrīd reģionā dabasgāzes daudzums ir pietiekams. Turklāt alternatīvs drošuma garants ir plānotā sadarbība ar Igauniju Paldisku termināla izmantošanā. Paredzēts, ka sākotnēji varētu tikt noslēgts sadarbības memorands, bet vēlāk - parakstīts sadarbības līgums.

Jau ziņots, ka Latvija un Igaunija gatavo vienošanos, kas deficīta gadījumā ļautu kopīgi iepirkt sašķidrināto dabasgāzi (LNG). Vienošanās paredzēs gāzes piegādes Paldisku ostā, izmantojot glabāšanas un regazifikācijas kuģi (FSRU).

KEM aprīlī paziņoja, ka sāks darbu pie nosacījumu izstrādes kopīgai Paldisku termināļa izmantošanai ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošumu.

Latvija sākotnēji apsvēra sava LNG termināļa būvniecību, sekojot Igaunijas Paldisku un Somijas Inko projektiem, kas tika pabeigti pēc tam, kad pērn 24.februārī Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā un mainījās enerģētikas aina reģionā. Taču februārī Latvijas valdība noraidīja iespēju sniegt valsts garantijas Skultes termināļa attīstītājiem.

Arī Igaunijas terminālis Paldiskos izraisīja nesaskaņas starp valsts pārvaldes sistēmu operatoru "Elering" un privātajiem uzņēmumiem "Alexela" un "Infortar". Tomēr termināļa infrastruktūras projekts tika pabeigts, un marta vidū Igaunijas valsts Rezervju centrs par 31,5 miljoniem eiro atpirka termināli un tā piegulošo infrastruktūru no projekta attīstītāja "Pakrineeme Sadam", kura īpašnieki ir "Alexela" un "Infortar".

Paldiskos nav FSRU kuģa, jo sākotnēji to bija plānots nomāt kopā ar Somiju, kas attīstīja savu termināli Inko.

Arī Igaunija savas dabasgāzes rezerves glabā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.