Kritums rūpniecībā turpināsies, bet varēja būt sliktāk, uzskata ekonomisti

Jau vēstīts, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos trijos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājusies par 5,9% salīdzinājumā ar 2022. gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2023. gada martā, salīdzinot ar 2022. gada martu, rūpniecības produkcijas apmērs, pēc kalendāri koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,3%.
Produkcijas apmērs saruka divās pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – attiecīgi par 19,3% un 5,9%. Ražošanas apmēri samazinājās arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 30,9%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 14,9%, ķīmisko vielu ražošanā - par 22,1%, dzērienu ražošanā – par 1,9%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 20,4%, kā arī automobiļu, piekabju un puspiekabju (automobiļu detaļu un piederumu) ražošanā – par 2,9%.
Būtisks produkcijas apjoma kāpums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 61,4%, kā arī iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē - par 31,6%. Pieaugums bija arī elektrisko iekārtu ražošanā - par 21,5%, kā arī pēc īpatsvara otrajā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē - pārtikas produktu ražošanā - par 2,4%.
Cenu krišana neļauj priecāties
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka kopš pagājušā gada augusta aktivitāte lielākajā eksporta nozarē nav daudz mainījusies – ir bijušas svārstības bez noteikta virziena. Pēc viņa teiktā, nepatīkamos gada dinamikas skaitļus pamatā nosaka ražošanas samazināšanās par 5% laikā no pērnā maija līdz augustam – laikā, kad valdīja pilnīgs izmaksu haoss.