'Apvienotais saraksts' rosina noteikt vienotu mikronodokļa likmi – 18% no apgrozījuma  (4)

Politiskā spēka pārstāvji deputātes Aivas Vīksnas (AS) vadībā sadarbībā ar ekspertiem izstrādājuši priekšlikumus mikrouzņēmumiem labvēlīgiem nodokļiem un trešdien, 10. maijā, piedāvās tos apspriest finanšu ministra vadītajā koalīcijas nodokļu darba grupā.

Vīksna informēja, ka AS skatījumā optimālā MUN vienotā likme būtu 18% no apgrozījuma, izslēdzot patlaban esošo diferenciāciju un nosakot, ka mikrouzņēmuma īpašnieks un darbinieks var būt viena fiziskā persona. Tāpat ir jāpalielina pievienotās vērtības nodokļa maksātāju apgrozījuma slieksnis.

Patlaban MUN objekts ir mikrouzņēmuma apgrozījums. MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 25 000 eiro gadā – 40%.

AS uzskata, ka, ieviešot mikrouzņēmējiem labvēlīgu nodokļu politiku, valsts uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, mazā biznesa iespējas reģionos, veicinātu nodokļu nomaksu, tajā skaitā palīdzot mazajiem uzņēmējiem iznākt no ēnu ekonomikas.

Pēc AS sniegtās informācijas, Latvijā patlaban ir 9305 MUN maksātāji, un to skaits pēdējos gados ir būtiski sarucis.

"Pārsvarā šo nodokļu režīmu izvēlas pakalpojumu sniedzēji, piemēram, ārstniecības personas, juristi, grāmatveži, konsultanti, mākleri, fotogrāfi, kaprači, modeles, gidi, tas ir ļoti piemērots hobija un dzīvesstila biznesam, māksliniekiem, taču MUN statusu var izmantot arī nelieli ražotāji, tas ir piemērots tiem, kas sāk biznesu un izmēģina savu ideju praksē," norādīja politiskajā spēkā.

MUN likums spēkā stājās 2010. gada 1. septembrī un būtībā nodoklis tika ieviests krīzes laikā, lai veicinātu cilvēku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Nodokļu režīms iemantoja plašu popularitāti, taču tam bija arī ēnas puse – liela daļa uzņēmēju to izmantoja nodokļu optimizācijai. Jau 2011. gada martā tika ziņots, ka vairāki lieli un vidēji uzņēmumi savus štata darbiniekus pārformējuši par mikrouzņēmumiem, tādējādi samazinot valstij maksājamos nodokļus.

Tolaik Finanšu ministrijā portālam "Delfi" apliecināja, ka līdz ar nodokļa ieviešanu ministrija uzreiz pamanīja, ka šis nodokļu režīms tiek izmantots nodokļu optimizācijai un jau 2011. gadā tika izstrādāti pirmie likuma grozījumi, lai ierobežotu MUN režīma ļaunprātīgu izmantošanu un noteiktu ierobežojumus.

Vienlaikus ar bažām par nodokļu optimizāciju trauksme tika celta arī par to, ka, salīdzinot ar citos uzņēmumos strādājošajiem, mikrouzņēmumu darbinieki bija sociāli neaizsargāti, proti, viņi saņēma ļoti mazus slimības, bezdarba vai citus pabalstus, kā arī viņiem bija grūtības sakrāt pensiju.

Konstatējot nodokļa nepilnības, MUN režīms kopš tā ieviešanas ticis bieži mainīts.

Par MUN režīma saglabāšanu iestājās arī uzņēmēju organizācijas, tostarp Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kuras atsevišķi pārstāvji 14. Saeimā tika ievēlēti no AS saraksta.

2021. gada oktobrī LDDK un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vēstulē par nodokļu politikas izmaiņām 2022. gada valsts budžetā tostarp tika norādīts, ka "politikas veidotāji vēl aizvien nav piedāvājuši pārdomātu, ērtu un taisnīgu mazā biznesa nodokļu režīmu, kas ļautu attīstīties nelieliem uzņēmumiem, pēcāk pārejot pilnajā nodokļu maksāšanas režīmā, vienlaikus izslēdzot iespēju šādu nodarbinātības režīmu izmantot vispārējā darbaspēka nodokļu režīma vietā".

Tolaik uzņēmēju organizācijas ieteica veikt izmaiņas MUN, tostarp pārskatot tā likmes.