Šā gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,96 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 4,6% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,1%, bet importa vērtība par 6,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Pēdējo reizi ārējās tirdzniecības apgrozījums samazinājās 2021. gada janvārī salīdzinājumā ar to pašu mēnesi pirms gada. Martā Latvija eksportēja preces 1,83 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,13 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2022. gada martu ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot no 45% līdz 46,1%. CSP atgādina, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 10,8 miljardus eiro – par 224,2 miljoniem eiro jeb 2,1% vairāk nekā 2022. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,03 miljardus eiro (pieaugums par 140,6 miljoniem eiro jeb 2,9%), bet importa – 5,77 miljardus eiro (pieaugums par 83,6 miljoniem eiro jeb 1,5%).
Martā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,5% no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,9%), Vācija (6,8%) un Zviedrija (6,5%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (21,7% no importa kopapjoma), Vācija (12,1%), Polija (11,2%) un Igaunija (7,9%).
Šā gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 123 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 46 valstīm.
CSP dati rāda, ka eksporta pieaugumu uz Ukrainu 2023. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada februāri, visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 2,9 miljoniem eiro, uz Krieviju – mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta pieaugums par deviņiem miljoniem eiro. Savukārt eksporta samazinājumu uz Baltkrieviju galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta samazinājums par vienu miljonu eiro. eiro.
2023. gada martā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa pieaugumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa pieaugums par 1,7 miljoniem eiro, no Krievijas – minerālproduktu importa pieaugums par 5,3 miljoniem eiro, bet no Baltkrievijas – dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa kāpums par 2,8 miljoniem eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!