Covid-19 pandēmijai atslābstot, sūtīts mazāk vēstuļu un paku

Pasta nozares dati liecina, ka kopējais pasta paku sūtījumu skaits samazinājies par 1,3 milj. jeb 5,2%, bet vēstuļu sūtījumu skaits sarucis par 24%. Tomēr lietotāji joprojām priekšroku devuši sūtījumu nosūtīšanai un saņemšanai pakomātos vai pasta pakalpojumu sniegšanas vietās.

"Covid-19 ierobežojumu atcelšana pagājušajā gadā ietekmējusi lietotāju paradumus pasta pakalpojumu izmantošanā. Kopumā viņi pagājušajā gadā retāk sūtījuši vai saņēmuši pasta pakas. Pasta nozares rādītāju izmaiņas liecina, ka lietotāji devuši priekšroku iegādāties preces klātienē, pasūtīt tās interneta veikalos un saņemt tās uz vietas veikalā vai, piemēram, nogādāt dāvanu saņēmējam klātienē. Arī vēstuļu korespondences sūtījumiem novērots straujš kritums, ko iespējams ietekmējusi e-adreses aktīvāka izmantošana dokumentu saņemšanai vai nosūtīšanai," stāsta SPRK Elektronisko sakaru un pasta pakalpojumu departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Pērn kopumā SPRK uzraudzītie pasta komersanti apstrādājuši 63 milj. pasta sūtījumu, ko ietver tradicionālie, eksprespasta, kurjerpasta pakalpojumi, kā arī abonētās preses piegāde. Salīdzinot ar 2021.gadu, kopējais sūtījumu skaits ir samazinājies par 12,8%.

2022. gadā pasta tirgū pakalpojumu nodrošināja 62 pasta komersanti, kuru darbība uzrauga SPRK. Pēdējos trīs gados to skaits samazinājies par 16,2%. Pagājušā gada laikā tirgū konkurences apstākļos ienākuši arī jauni tirgus spēlētāji, kā arī daļa komersantu beiguši savu darbību.

Paku sūtījumu segmentā lielāko sūtījumu skaitu 2022.gadā nodrošināja SIA "Omniva", SIA "DPD Latvija", SIA "Venipak" un SIA "Itella Logistics". Savukārt vēstuļu korespondences sūtījumu sektorā lielāko sūtījumu skaitu apstrādāja VAS "Latvijas Pasts", nodrošinot 98% vēstuļu sūtījumu no kopējā vēstuļu sūtījumu skaita.

Pasta komersantu kopējie ieņēmumi 2022. gadā veidoja 161,9 milj. eiro. Lielāko daļu no ieņēmumiem (63%) veidoja eksprespasta sūtījumi, bet 33% – tradicionālie pasta pakalpojumi.

Pasta pakalpojumu lietotāji pērn visbiežāk izmantojuši tradicionālos pasta pakalpojumus jeb izvēlējušies sūtījumu nosūtīšanu un saņemšanu pakomātos vai pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, kur sūtījumi veidoja pusi no kopējā sūtījumu skaita. Pārsvarā tā bijusi vēstuļu korespondence, ko adresāts saņēmis savā pastkastītē. Vēstuļu korespondences sūtījumi no kopējā tradicionālā pasta sūtījumu skaita veido 65,4%.

Savukārt pasta paku nosūtīšanai iekšzemē lietotāji devuši priekšroku gan ātrākam piegādes veidam – eksprespasta pakalpojumam jeb paku saņemšanai personīgi norādītajā adresē, gan tradicionālā pasta pakalpojumam. Izmantojot eksprespastu, lietotāji nosūtījuši 5,5 milj. pasta paku, kamēr vēstuļu korespondenci vien 8,3 tūkst.

"Kopumā pērn novērota tendence izmantot eksprespasta un kurjerpasta pakalpojumu mazāk, lai saņemtu vai nogādātu sūtījumus. Eksprespasta pakalpojumu ietvaros kopā nosūtīti 13,2 milj. sūtījumu, kas ir par 13,1% mazāk nekā 2021.gadā, savukārt kurjerpasta gadījumā kritums ir būtiski augstāks – 26%. Tas galvenokārt ir skaidrojams ar Covid-19 ierobežojumu atcelšanu, kā rezultātā lietotāji devuši priekšroku preci saņemt klātienē, neizmantojot pasta pakalpojumus," skaidro SPRK pārstāvis.

Pērn kopumā tika apstrādāti 24,3 milj. pasta paku sūtījumu, no kuriem vairāk nekā puse jeb 55% bija iekšzemes sūtījumi, savukārt 25% saņemti no ārvalstīm un 19% sūtīti ārpus Latvijas. Salīdzinot ar 2021.gadu, kopējais pasta paku sūtījumu skaits ir samazinājies par 1,3 milj. sūtījumu jeb 5,2%, kamēr pašmāju paku sūtījumi, kurus lietotāji saņem pakomātos vai pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, ir pieaudzis par 4,2%.

Arvien mazāk cilvēku abonē preses izdevumus, par ko liecina abonēto sūtījumu skaita samazinājums 1,2 milj. apmērā jeb par 6,2%, salīdzinot ar 2021.gada rādītājiem. To daļēji var saistīt ar šī pakalpojuma aktualitātes zaudēšanu un konkurenci ar digitālā laikmeta iespējām.